Latvijā turpina samazināties ārstu skaits. Sasniegts zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā 4
Latvijā ārstu skaits turpina samazināties, pērn šo profesionāļu skaitam sasniedzot zemāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā, liecina Slimību profilakses un kontroles (SPKC) dati.
Pēdējo sešu gadu laikā ārstu skaits samazinājies par apmēram 6%, turklāt pēdējos gados vērojama tendence šo profesionāļu skaita samazinājumam ik gadu pieaugt.
Kā liecina SPKC dati, 2014., 2015. un 2016.gadā mediķu skaits ik gadu samazinājās par 1%, tomēr 2017.gadā mediķu skaits samazinājās par 1,3%, bet pērn – jau par gandrīz 2%.
Pagājušajā gadā Latvijā bija 6568 ārsti, kas ir par 132 ārstiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Pērn būtisks ārstu skaita samazinājums vērojams Rīgā, tomēr Rīgas pilsētā vērojams arī vislielākais ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotāju, proti, 64,7 ārsti.
Pagājušajā gadā Rīgā strādāja 62% no visiem Latvijas ārstiem jeb 4094 ārsti, kas ir par 108 ārstiem mazāk nekā 2017.gadā.
Reģionālā griezumā vislabākais ārstu nodrošinājums pagājušajā gadā bija Latgalē, kur uz 10 000 iedzīvotāju ir 22,6 ārsti. Latgalē pērn strādāja 589 ārsti, kas ir par vienu ārstu vairāk nekā gadu iepriekš.
Tikmēr vissliktākais nodrošinājums ar ārstiem vērojams Zemgalē, kur uz 10 000 iedzīvotāju ir 18,8 ārsti.
Zemgalē pērn bija 433 ārsti, un tas ir par vienu ārstu mazāk nekā vēl pirms gada.
Vidzemē pērn bija 22,4 ārsti uz 10 000 iedzīvotāju, un šajā reģionā pērn bija par septiņiem ārstiem mazāk nekā 2017.gadā jeb 416 ārsti. Vienlaikus Kurzemē uz 10 000 iedzīvotāju bija 20,7 ārsti. Šo profesionāļu skaits Kurzemē pērn bija 477, kas ir par vienu ārstu vairāk.
Pērn Latvijā kopumā uz 10 000 iedzīvotājiem bija 34,2 ārsti, savukārt savā profesijā praktizēja 33,7 ārsti uz 10 000 iedzīvotājiem. Pagājušajā gadā Latvijā praktizēja 6472 ārsti.
Jau ziņots, ka Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.
NMPD vakantas ir 587 darba vietas, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 307 vietas, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 309 vietas, bet Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā trūkst 155 cilvēku.
Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā nepieciešami 57 cilvēki, Rēzeknes slimnīcā – 18 speciālisti, Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā vakantas ir 78 vietas, bet Vidzemes slimnīcā – 20 ārstu un apmēram tikpat māsu vietas.
Sociālo un darba lietu komisijā paustais liecina, ka cilvēkresursu problēma skar gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus visā Latvijā.
Kā ziņots, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi. Notikušais Daugavpils slimnīcā aktualizējis plašāku diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmā vērojamo cilvēkresursu trūkumu.
