“Latvijā tomēr nav tik liels pārtikas cenu samazinājums, kāds tas varēja būt.” Dienas saruna ar Ingūnu Gulbi 71
Vai šobrīd, ieejot pārtikas preču veikalos, mēs jūtam, ka cenas ir kritušās? Produkti kļūst lētāki? Ko varam sagaidīt pēc šīs vasaras sausuma un lietus periodiem rudenī – kādas būs cenas vietējai pārtikai? Plašāks ieskats šajos jautājumos TV24 raidījumā “Dienas personība” ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāju un vadošo pētnieci Ingūnu Gulbi.
Velta Puriņa: Elektroenerģijas cenas krītās, visiem rodas atvieglojuma sajūta – teorētiski pārtikas cenām būtu jābūt zemākām. Ko Jūs kā pārtikas preču cenu pētniece redziet?
Ingūna Gulbe. Jā, ne tikai elektroenerģijas cenas kļūst lētākās, piemēram, arī graudus var nopirkt lētākus, lai saražotu pienu, gaļu un olas.
Bet ir arī lietas, kas nekļūst lētākas – par darbaspēku mēs maksājam vairāk, algas saņemam lielākas.
Tātad ir dažas komponentes, kas iet uz augšu un kas iet uz leju. Tas viss arī atstāj iespaidu uz pārtikas cenām. Bet jā, mēs, ieejot veikalā, varam redzēt vairākām preču grupām cenu samazinājumu. Piemēram, piena produkti ir kļuvuši diezgan ievērojami lētāki pret pagājušā gada augstajām cenām, kas bija gada beigās. Ja kādreiz sviests maksāja tuvu 10 eiro kilogramā, tad tagad septiņi ar kaut ko.
Saulespuļu eļļai ir ļoti būtisks cenu samazinājums – gandrīz 50%. Rapšu eļļa apmēram stāv uz vietas, bet olīveļļai ir pieaugums. Cenu grupas ir dažādas. Arī pasaulē ne viss ir kļuvis lētāks. Cukura cena vēl joprojām ir augsta un kafijai arī, tāpēc arī šiem produktiem Latvijā cenas daudz nemainās.
Kāpēc šīs cenas tik kūtri slīd lejup? Tikko minējāt atalgojumu kā vienu no komponentēm, kāpēc cenas tik lēni slīd lejup.
Tā ir tikai viena. Cenas sastāv no daudzām komponentēm – dažas samazinās, bet dažas pieaug. Es gribētu teikt, ka Latvijā tomēr nav tik liels cenu samazinājums, kāds tas varēja būt. Tas varēja būt daudz straujāks un dziļāks.
Tik zemas cenas, kādas bija kovida laikā un pirms lielā cenu kāpuma, vairs nebūs.
Tas nav iespējams. Bet man liekas, ka mums tomēr viens no iemesliem, kas kavē to cenu kritumu ir tirdzniecības ķēžu nepārāk lielā motivācija, jo tām nav īstas konkurences. Ja paskatāmies uz kaimiņvalstīm, tur ir ļoti daudz lielās pārtikas ķēdes un tām ir jākonkurē – pie kura tad aizies pircējs, jo visā pasaulē cilvēkiem pirktspēja samazinās. Iepriekšējā ziema ir prasījusi daudz, daļa cilvēku ir paplicinājuši savus maciņus un ļoti lielu uzkrājumu nav.
Bet citur pasaulē tās cenas samazinās vairāk. Arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā cenas samazinās. Bet tur ir vairākas lielās pārtikas ķēdes. Mums ir tikai divas – Rimi un Maxima. LIDL ir cita kategorija, tas ir zemo cenu veikals. Bet mums tādu nopietnu vairāk nav. Sakarā ar to, ka nav stipra konkurence tirdzniecības ķēdēs, tās nav ļoti motivētas kaut ko optimizēt un skatīties, kā pārdot lētāk.
Piemēram, Lietuvā un Igaunijā, tur ir daudz vēl visādu ķēžu bez Maximas un Rimi – tur ir Selver, Iki, Norfa un tā tālāk. Mums tā īsti nav.
Bet šī konkurētspēja varētu tikt kontrolēta. Vai kāds kontrolē pārtikas cenu pieaugumu?
Es ļoti ceru, kas tas tā vienmēr paliks, ka tas ir brīvais tirgus. Es dzirdu daudz kur Eiropas Savienībā, ka vajadzētu noteikt cenas un tā tālāk, bet šie cilvēki nav piedzīvojuši cenu regulēšanu. Mēs Padomju savienībā to piedzīvojām, zinājām jau nezcik gadus uz priekšu, cik kas maksās.
Cenu regulēšanai klāt nāk arī pati ekonomiskā un politiskā sistēma. Cenas pašlaik regulē Krievijā, Baltkrievijā, Ziemeļkorejā un mēs tādu politisko sistēmu negribam, kāda ir tur. Tāpēc es ceru, ka līdz tādai regulēšanai nekad nenonāks. Uz papīra tas izklausās ļoti smuki – lai visiem tiem un vienlīdzīgi sanāk. Bet dzīvē tas tā nestrādā. Drīzāk to vajadzētu risināt ar burkāna-pātagas metodi.
Kādas ir Jūsu prognozes, kas var notikt ar pārtikas preču cenām rudenī? Karstais laiks, sausā vasara, lietavas, atkal karstais laiks…
Tā ir tā lauksaimniecības problēma, ka nekad nevar zināt, kādi būs dabas apstākļi. Tos mēs ietekmēt nevaram. Sausums nav tikai Latvijā, tas ir visā Eiropā. Eiropa jau ir tāds nopietns spēlētājs pasaules tirgū ar saviem graudiem, dārzeņiem un augļiem. No mūsu pircēju viedokļa tas nav labi.
Tas nozīmē, ka tiks novāktas mazākas ražas un būs mazāks piedāvājums – tad cena parasti iet uz augšu.
Un vēl jau mums ir jāatceras, ka Ukrainas jautājumi nav atrisināti un uzspridzinātais HES dambis dažas platības ir appludinājis, citas ir izkaltējis. Tā arī ir liela piegāde, kas nebūs pasaules tirgū. No tāda viedokļa ir jāsaka, ka nav tādas ļoti optimistiskas prognozes.
Bet es gribētu teikt, ka arī pārāk lielu troksni un šausmināties, ka sausuma dēļ tagad ļoti, ļoti cenas kāps, arī nevajadzētu. Katrs tirgotājs mēģina šādus faktus skaļi stāstīt, daudz un visiem, lai kaut kādā veidā pamatotu to un mēģinātu cenu noturēt augstu. Tas ietekmē, bet uz šo brīdi es negribētu teikt, ka tam būs būtiska ietekme uz pārtikas cenām Latvijā. Būs, bet ne būtiska.
Visu sarunu ar Ingūnu Gulbi skaties video!
