Latvijā tiks uzstādīta moderna zenītraķešu sistēma: tā ļaus iznīcināt mērķus tādā augstumā un tālumā, kādā armija patlaban to nevarēja izdarīt 0
Zenītraķešu baterijas uzstādīšana mainīs spēles noteikumus jebkuram, kurš gribēs izmantot aviāciju Latvijas teritorijā, aģentūrai LETA sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Tā viņš komentēja laikraksta “El Pais” vēstīto par Spānija plāniem nosūtīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā zenītraķešu bateriju un aptuveni 100 karavīrus, kas pievienosies apmēram 500 šobrīd Baltijā jau esošajiem spāņu karavīriem.
Pabriks skaidroja, ka Norvēģijas zenītraķešu sistēmas NASAMS baterija ir vidējās distances pretgaisa aizsardzības sistēma ar rādiusu līdz 100 kilometriem, kurā ietilpst gan raķetes, gan radari, gan komandstruktūra, kā arī apkalpojošais personāls 100 cilvēku vienībās.
“Rādītājs ir mazāks nekā “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmai, un tā nenosegs visu Latvijas teritoriju, tikai tās daļu, tāpēc mēs viņu izvietosim ne pārāk tālu no Rīgas. Sistēma ir pārvietojama, un mēs varam to pārnest no vienas vietas uz otru, tā ir arī ievērojami lētāka nekā “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēma, jo tai nav tālās darbības rādiusa, un tā izmaksātu aptuveni pāri 100 miljoniem eiro. Pašlaik mums ir tikai tuvās distances aizsardzība, un līdz ar šo esam dabūjuši nākamā līmeņa aizsardzību,” skaidroja Pabriks.
Bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs aģentūrai LETA norādīja, ka zenītraķešu sistēma ļaus Latvijai iznīcināt mērķus tādā augstumā un tālumā, kādā Latvijas armija patlaban to nespēj izdarīt, un tā esot būtiska priekšrocība drošības situācijas uzlabošanai valstī. Turklāt, viņaprāt, zenītraķešu baterijas sūtīšana uz Latviju ir pareizs lēmums, jo kājinieku vienības Latvijā jau ir.
Rajevs stāstīja, ka arī lietuviešiem esot divi NASAMS, savukārt igauņi jau kādu laiku runājot par to, ka šādu sistēmu vajadzētu iegādāties.
Arī poļiem esot līdzīga pretgaisa aizsardzības sistēma, kura spēj iznīcināt gan lidmašīnas, gan spārnotās raķetes, un tās nepieciešamības gadījumā tiktu pielietotas kara vai kāda konflikta laikā, sacīja Rajevs.
Pabriks piebilda, ka, visticamāk, starp pretinieku izvēlētajiem mērķa objektiem iznīcināšanai Latvijā varētu būt galvenās militārās un sabiedroto bāzes. Vienlaikus viņš cer, ka zenītraķešu baterija nebūs vienīgā, ko sabiedrotie Latvijā uz kādu laiku izvietos.
“Spānija ir pirmā valsts, kas nodrošinās mums papildu drošību pretgaisā, un es ceru, ka būs arī citas valstis, kas sekos Spānijas piemēram.
Problēma ir tāda, ka pēdējos 20 gados ļoti daudz rietumvalstu aizmirsušas par savu drošību, tādēļ arī šādi raķešu komplekti tirgū nav pieejami. Pat ja mēs būtu apmācīti, mēs nemaz tik ātri pie sistēmām netiktu – tās ir jāsaražo un jāpasūta,” atzina aizsardzības ministrs.
Savukārt, vaicāts par tirgus izpēti pirms Latvijas plānotā pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas iepirkuma, Pabriks norādīja, ka, iespējams, šī gada beigās, nosacīti rudenī, varētu tikt skaidrībā par to, kas Latvijai ir pieejams, kāds ir potenciālais piedāvājums un kādas ir cenas. Attiecīgi tikai tad varēs virzīties uz iepirkuma procedūru.
Tikmēr iecere par krasta aizsardzības raķešu nodrošināšanu ir tālāka par pretgaisa aizsardzības raķešu iepirkumu, jo ir nepieciešamas papildu apmācības. Pabriks norādīja, ka šīs sistēmas ir ievērojami lētākas nekā pretgaisa aizsardzības sistēmas, un tām līdzekļi no budžeta tika ieplānoti nedaudz agrāk.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pie labvēlīgiem apstākļiem krasta aizsardzības sistēmas teorētiski varētu izmantot arī sauszemes mērķiem, bet paralēli tam Latvija tāpat kā Ukraina cer tuvākajos gados iegūt raķešu artilēriju.
Kā ziņots, Spānija plāno nosūtīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā zenītraķešu bateriju un aptuveni 100 karavīrus, kas pievienosies apmēram 500 šobrīd Baltijā jau esošajiem spāņu karavīriem, sestdien vēstīja laikraksts “El Pais”.
Spānijas Aizsardzības ministrija gatavojas Latvijā izvietot Norvēģijas zenītraķešu sistēmas NASAMS bateriju, norāda izdevums.
“Mēs esam pilnībā uzticīgi savām saistībām pret NATO. Mūsu karavīri šobrīd jau atrodas Latvijā un Lietuvā, mūsu kuģi ir Vidusjūrā,” paziņojusi Spānijas aizsardzības ministre Margarita Roblesa, runājot Bruņoto spēku dienas parādē par godu 30.maijā gaidāmajai 40.gadskārtai kopš Spānijas iestāšanās aliansē.
Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, Spānija jau paziņojusi, ka sūta uz Latviju vēl 150 karavīrus.
