Latvijā tiek saražots tik daudz svaigpiena, ka visu uz vietas nav iespējams pārstrādāt 48
Latvijā 230 tonnas svaigpiena dienā patlaban nevar pārstrādāt loģiskā svaigpiena aprites sistēmā, trešdiena Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) kongresā sacīja tās valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Šolks informēja, ka pēc 2022.gada datiem, vienā dienā no Latvijas tiek izvestas 970 tonnas svaigpiena, bet pārstrādei ievestas 290 tonnas, lielākoties no Igaunijas. Svaigpiena ekvivalents vienkāršu importa piena produktu veidā mazumtirdzniecībā vidēji dienā ir vismaz 450 tonnas. Tādējādi Latvijā dienā vidēji ir 230 tonnas svaigpiena, kuras patlaban vietējie uzņēmumi nevar pārstrādāt loģiskā svaigpiena aprites sistēmā.
Tāpat viņš uzsvēra, ka būtiski samazinājies pieejamais finansiālais atbalsts pārtikas pārstrādē patreizējam plānošanas periodam. Ja iepriekšējā plānošanas periodā pārtikas pārstrādei bija pieejami 11 miljoni eiro gadā, tad turpmākos piecus gadus pārstrādei gadā paredzēti 6,6 miljoni eiro.
Šolks skaidroja, ka izmaksas investīciju projektos augušas par vidēji 35%, tāpēc rodas situācija, ka, lai gan izmaksas ir lielākas, pieejamais finansējums ir mazāks, un pārstrādei būs jāmeklē citi veidi, kā nezaudēt konkurētspēju.
Zemkopības ministra biroja vadītāja Anna Vītola-Helviga (AS) atzina, ka nauda Lauku atbalsta dienesta pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” līdz nākamajai kārtai ir izsmelta, savukārt, lai naudu atrastu, tā no kaut kā jānoņem nost.
Viņa skaidroja, ka nauda pārdalīta uz tiešmaksājumiem un, lai gan finansējums investīcijām ir stipri mazāks nekā iepriekšējā periodā, viņa atzina, ka papildu naudu atrast nevarēs.
Savukārt runājot par veidiem, kā stiprināt iekšējo tirgu, zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) atkārtoti uzsvēra, ka strādās pie ēdināšanas programmas izveides skolās un mazumtirdzniecības lielveikalu darba laika ierobežošanas. Šmits norādīja, ka viņa mērķis ir likumprojektu Saeimā dabūt vismaz līdz pirmajam lasījumam.
Šolks arī atzīmēja, ka piensaimnieku vidū būtu jābūt mērķim panākt, ka mazumtirdzniecībā piena produktu vidū vismaz 90% ir vietējās izcelsmes produkti.
Savukārt SIA “Hansa Food Commodities” valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods uzsvēra, ka nepieciešama labāka informācijas aprite par situāciju tirgū. Patlaban LPCS reizi mēnesī apkopo tirgus informāciju, bet, piemēram, Polijā ir uzņēmums, kurš piedāvā katru nedēļu detalizētu tirgus apskatu.
Tikšanās laikā AS “Balticovo” Eksporta daļas vadītājs Lauris Krastkalns arī atzīmēja, ka “Balticovo” 26-28% no visas produkcijas realizē ārējā tirgū, bet uzņēmumiem jābūt ne tikai eksportspējīgiem, bet arī konkurētspējīgiem.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas uzņēmumiem būtiski ir saprast, vai konkrētos tirgos uzņēmumam ir vieta. Tāpat jāņem vērā, ka pēc 10 gadiem Baltijas tirgus būs par aptuveni 300 000 cilvēkiem mazāks. Tādēļ nākotnē uzņēmumiem jādomā ne tikai par produkcijas realizēšanu Eiropas Savienībā, bet arī ārpus tās. Lai to izdarītu ir jāstiprina arī Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāte.
Runājot par piena krīzi LPCS biedri uzsvēra, ka būtiski ir ne tika runāt par cenu palielināšanu, bet arī domāt kā samazināt pašizmaksu, savukārt AS “Jaunpils pienotava” valdes loceklis Jānis Bērtulsons norādīja, ka piena pārstrāde neprogresēs, kamēr nozarē nebūs darbaspēka.
LPCS biedri uzsvēra, ka vietējam tirgum uzņēmumi strādā ar daudzveidīgu sortimentu, kam nepieciešams vairāk darbinieku. Savukārt eksportam var ražot vienveidīgākus produktus un algot mazāk darbinieku.
Par piemēru Bērtulsons minēja Eiropas piensaimnieku kooperatīva “SCE E-Piim” piena pārstrādes uzņēmumu Igaunijā, kura jauda būs 100 tonnas dienā, bet maiņā strādās 11 darbinieki. Turpretī AS “Tukuma piens” jauda ir 25 tonnas dienā un tiek algoti 300 darbinieki.
LPCS ir 1995.gadā dibināta organizācija, kuras galvenais darbības fokuss vērsts uz piena pārstrādes uzņēmumu interešu aizstāvību. Patlaban organizācijā ir 12 biedri, kas kopā pārstrādā apmēram 80% no Latvijā rūpnieciski pārstrādātā piena.
