Latvija starptautiski pilntiesīga! Kā notikumi pirms 100 gadiem mainīja mūsu valsts vēsturi 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Pirmā pasaules kara uzvarētāju sabiedroto valstu Augstākā padome Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas vārdā Parīzē vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju “de jure” jeb par juridiski pilntiesīgiem starptautisko attiecību subjektiem.
Lietuvai līdz atzīšanai no sabiedroto lielvaru puses vēl nācās pagaidīt līdz 1922. gada 22. decembrim, jo traucēja saspīlētās attiecības ar Poliju un nenokārtotie robežjautājumi.
“De jure” atzīšana bija notikums, ko Latvijā gaidīja, par ko jau iepriekš gan ar cerībām, gan bažām daudz rakstīja prese, bet kas vienalga izsauca milzu sajūsmu, jo nozīmēja pāreju jaunā valstiskuma etapā – sākumu pilnasinīgu saimniecisko un diplomātisko sakaru veidošanai ar pasaules zemēm.
Panākums tika gūts, kā pateicoties Latvijas diplomātu pūliņiem, tā arī mainoties uzskatiem Eiropas lielvaru nometnē. Ir uzskats, ka pozitīvu lomu citstarp nospēlēja 1920. gada decembra kara trauksme, kad tika gaidīts jauns Padomju Krievijas uzbrukums Baltijai.
Iespējams, Maskava šādus plānus patiesi bija lolojusi, redzot, ka Rietumi kavējas atzīt baltiešus. “De jure” vajadzēja būt diplomātiskam žestam, kas demonstrētu pretējo un atturētu lieliniekus no uzbrukuma starptautiski atzītam subjektam.
Tāpat Rietumeiropas galvaspilsētās pamazām ausa atskārsme, ka “vecā” Krievija neatjaunosies un bijušās impērijas teritoriālo integritāti respektēt vairs nav jēgas.
Jau 1921. gada 17. janvārī Francija bija informējusi Latvijas un Igaunijas valdību, ka gatava uzņemties inciatīvu to atzīšanā “de jure”.
Tiesa, Itālija par baltiešu atzīšanu bija izteikusies vēl pirms tam. Kas attiecas uz pašmāju diplomātu nopelniem, tad zīmīgi, ka valdības vadītājs Kārlis Ulmanis pirmās pateicības telegrammas nekavējoties nosūtīja ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam, kurš atradās Parīzē, un Latvijas sūtnim Romā Miķelim Valteram.
