Latvija šogad varēs lepoties ar straujāko izaugsmi Baltijas valstīs 2
Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā “Swedbank” ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.
Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību.
Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē.
Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.
Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas
“Swedbank” galvenā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka pērn Latvijas ekonomika uzrādīja straujāko izaugsmes tempu sešu gadu laikā, augot par 4,6%. Arī simtgades svinību gadā ekonomikas izaugsme ir pozitīvi pārsteigusi, pirmajos deviņos mēnešos augot līdzīgā tempā kā pērn.
Ņemot vērā, ka virkne nozaru dažādu īstermiņa faktoru ietekmē demonstrēja labāku sniegumu, nekā gaidīts, esam palielinājuši šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi no 4% uz 4,5%.
Latvija šogad varēs lepoties ar straujāko izaugsmi Baltijas valstīs, atzīmē Strašuna.
Galvenie izaugsmes kaldinātāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, kam uz pēdām min pērnā gada čempions – eksports. Turklāt Latvijas ekonomika ir sabalansēta un labā formā, lai tiktu galā arī ar iespējamiem ārpasaules satricinājumiem, ja nu tādi notiek, saka Strašuna.
Investīciju pieaugums ir cieši saistīts ar būvniecības nozares enerģisko kāpumu, ko sekmē gan ES fondu straujāka ieplūšana, gan privātās investīcijas. Jaudu ierobežojumu un augošu izmaksu ietekmē būvniecības apjomu pieaugums trešajā ceturksnī gan nolaidās no 30% augstumiem uz pieticīgākiem, bet joprojām ļoti spēcīgiem 10%.
Ņemot vērā augstos būvniecības apjomus, audzēt tos kļūs arvien grūtāk, un izaugsmes tempi nākamgad būs daudz piezemētāki.
Savukārt mājsaimniecību patēriņa pieaugumu veicina pirktspējas uzlabošanās. Darba tirgū situācija kļūst arvien saspīlētāka – bezdarba līmenis ir desmitgades zemākajā līmenī un turpina sarukt (no vidēji 7,6% šogad līdz 7,1% nākamajā gadā).
Tā rezultātā pieaugošais darbaspēka trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu (šogad ap 9%, nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, ap 7%), kas būtiski pārsniedz inflāciju (šogad vidēji 2,6%, nākamgad – ap 2,7%).
Pamazām pieņemas spēkā arī mājokļu kreditēšana, kas, neskatoties uz lēnāku vidējās algas kāpumu, dos impulsu mājsaimniecību patēriņam nākamgad.
Par spīti dažādiem izaicinājumiem – piemēram, darbaspēka trūkums, pārmaiņas Latvijas finanšu sektorā, lēnāka izaugsme tirdzniecības partnervalstīs, protekcionisma pieaugums pasaulē – eksporta sniegums šogad kopumā saglabājas labs, bet jau lēnāks nekā pērn.
Arī apstrādes rūpniecība aug arvien gausāk. Lielisku sniegumu uzrāda koka un tā izstrādājumu eksports, bet tādās lielās preču grupās kā, piemēram, pārtika un lauksaimniecības produkti, mašīnas un iekārtas vērojama izaugsmes palēnināšanās.
Pie vājāka lauksaimniecības produktu eksporta vainojams sausais laiks, kas samazināja ražas. Šo efektu spilgtāk ieraudzīsim gada otrajā pusē un nākamgad. Pakalpojumu pusē ar labu sniegumu izceļas IKT nozare un tranzīts.
Tranzīta sniegums ir daļēji saistīts ar pārejošiem remontdarbiem konkurējošā Krievijas ostā, un nozares nākotnes perspektīvas vēl arvien ir trauslas. Sarūkot nerezidentus apkalpojošo banku biznesa segmentam, mīnusi turpināsies finanšu pakalpojumu nozarē – lielāku efektu no tā gan jutīsim nākamajā gadā.
Latvijas ekonomikas izaugsme arvien ir un būs spēcīga, uzsver Strašuna.
Tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, kā arī, izzūdot īstermiņa pozitīvajiem faktoriem, izaugsmes temps nākamajos gados palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā.
Galvenie riski, kas var samazināt izaugsmes tempus vēl vairāk, nāk no ārpuses, jo īpaši saistībā ar politiskajām norisēm.
Pasaules ekonomikas nākotnes izaugsmes perspektīvas aizēno politiskie notikumi un lēmumi
Pasaules ekonomikas izaugsme šogad saglabājas ļoti laba, un pieauguma temps gaidāms līdzīgs kā pērn. ASV šogad sasniegs šī biznesa cikla straujāko izaugsmi, daļēji pateicoties stimulējošai fiskālajai politikai.
Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta dēļ. Tomēr ekonomikas pamati ir spēcīgi, nodarbinātība aug, un investīciju aktivitāte atgūstas.
Spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta.
Eiropas Centrālā banka “jaunas naudas drukāšanu” pārtrauks šī gada izskaņā, refinansēšanas likmi pirmo reizi kopš 2012. gada paaugstinot nākamā gada beigās. Savukārt Federālo Rezervju sistēma turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim.
Sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsme ļoti pakāpeniski palēnināsies no 3,7% šogad uz 3,5% 2020. gadā. Tomēr pastāv virkne negatīvo risku, kas var daudz būtiskāk samazināt izaugsmes tempus vai pat izraisīt jaunu recesiju.
Šie riski ir palielinājušies salīdzinājumā ar augustu, kad publicējām savas iepriekšējās prognozes. Tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu var paplašināties, iekļaujot arī citus reģionus, piemēram, Eiropu, jau būtiskāk kaitējot pasaules ekonomiskajai attīstībai.
Kaitējumu var radīt arī ģeopolitiskie saspīlējumi, tai skaitā jaunas starpvalstu sankcijas. Attīstības valstu ekonomikām izaicinājumus sagādā ASV procentu likmju celšana, kas padara grūtāku dolāros emitētā parāda refinansēšanu, un straujš naftas cenas pieaugums.
Ikviens no šiem un citiem līdzīgiem notikumiem var izraisīt ievērojamas korekcijas akciju tirgos, un investoru zaudējumi var arī vēlāk bremzēt ekonomisko izaugsmi.
Pēdējos mēnešos jau esam piedzīvojuši lielākas akciju cenu un valūtas kursu svārstības, kas vēl nav atspoguļojušies “reālajā” ekonomikā, bet jau ir raisījušas diskusijas par to, vai ekonomiskās politikas veidotāju instrumentu arsenāls cīņai ar nākamo krīzi ir gana plašs.
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šis arsenāls ir pavisam niecīgs, ņemot vērā, ka procentu likmes ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un daudzu valstu parādu slogi ir nesamērīgi augsti. Tomēr politikas veidotāju rokas nav pavisam sasaistītas, uzsver Strašuna.
Kopš iepriekšējās pasaules ekonomikas un finanšu krīzes ir veikti pasākumi un ieviests regulējums, kas samazina krīzes izplatības risku starp valstīm caur finanšu sektoru.
Centrālās bankas attīstības valstīs vēl var mazināt procentu likmes, ja nepieciešams, savukārt ASV un eirozonā centrālās bankas var atcelt iepriekš plānoto likmju kāpumu un lielāku uzsvaru likt uz savlaicīgām norādēm par nākotnes monetārās politikas kursu, kā arī pielietot jaunus netradicionālās monetārās politikas instrumentus, piemēram, finanšu instrumentu pirkšanu.
Valstis ar salīdzinoši zemiem valdības parāda līmeņiem, kā, piemēram, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, var aizņemties un stimulēt ekonomiku, palielinot valdības tēriņus un investīcijas.
Turklāt, krīzes iestāšanas gadījumā politiķi parasti ir aktīvāki strukturālo reformu īstenošanā un ieviešanā, kas palielina ekonomikas izaugsmes potenciālu. Līdz ar to pat tad, ja negatīvie riski piepildās un izaugsme pasaulē būtiski sabremzējas, ir pieejami instrumenti, kas palīdzētu to pārvarēt.
