Foto: Mareks Šteins

Latvijā šodien svin Vasarsvētkus: Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem, tad būs auglīga vasara 22

Vasarsvētkus svin 50 dienas pēc Lieldienām (šogad – 28.maijā). Kristīgajā tradīcijā tie ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem – tiek pieminēta Svētā Gara atnākšana pie mācekļiem un citiem Jēzus sekotājiem. Ļaudis jau izsenis ievērojuši vairākas tradīcijas, tostarp baznīcas un mājas rotājot ar meijām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Tautas ticējumos vēstīts, ka vēlāk šie meiju zari jāglabā šķūnī – tas palīdzot pret pelēm un siena pelēšanu. Tāpat ļaudis tic – ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem, tad būs auglīga vasara. Ticējumi vēsta, ka Vasarsvētkos jāiet baznīcā, tad esot svētība.

Galvenie Vasarassvētku simboli ir bērzs un dzeguze. Ar un ap tiem saistās dažādas rituālās norises, tiek dziedāts dziesmās. Cilvēki ticējuši, ka bērza zari spēj pasargāt no ļaunuma tāpēc, ka uz tiem kūkojusi dzeguzīte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tautas tradīciju pārmantošanu apliecina fakts, ka sociālajos tīklos cilvēki šodien dalījušies ar ierakstiem, sveicot citus Vasarsvētkos un pastāstot, kā arī parādot, kā šie svētki tiek atzīmēti viņu ģimenēs.

Kāda “Facebook” lietotāja savā profilā dalījusies ar pieredzi Vasarsvētku svinēšanā, norādot, ka saskaņā ar latviešu tradīcijām, dienu pirms Vasarsvētkiem visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju. Istabās tiek ienesti bērzi un ceriņi.
Mūsdienās Vasarsvētkus mēs varam nosvinēt gan atbilstoši kristīgajām tradīcijām jeb ar gājienu uz īpašo dievkalpojumu savā baznīcā, gan ar pārgājienu pretī vasarai, noorganizējot pikniku kopā ar ģimeni un draugiem. Vasarsvētki iekrīt laikā, kad pilnā sparā zied rapsis un ceriņi, un šo dienu var piepildīt ar braucienu apbrīnot rapšu laukus un izsmaržot ceriņu dārzus Zemgales pusē, viņa norāda.

Darāmo darbu sarakstu papildina vēl kāda “Facebook” lietotāja, daloties ar informāciju, ko viņa uzzinājusi no kādas saimnieces: “Vasarsvētkiem visam jābūt apstādītam, apsētam. Tas pats attiecas arī uz puķu dobēm. Puķu dobēm ir jābūt izravētām. Vasarsvētki ir svinību diena, ar kuru svinam vasaras sākumu, tāpēc visiem pavasara darbiem jābūt apdarītiem, lai var vienu dienu nosvinēt un sākt vasaras cēlienu. Visu no jauna, bet tagad jau citā kvalitātē.”

Aģentūra LETA ziņo par aktuālajiem šīs dienas pasākumiem, pavēstot, ka Vasarsvētkos, 28.maijā, pl. 16.00 Jaunmoku pils Kolonnu zālē notiks koncerts “Samta vakars”. Muzikāls notikums, kas sola skatītāju aizvest uz cildenu melodiju un virtuozu priekšnesumu pasauli, kas ļaus iegremdēties klasiskās mūzikas skaistumā kopā ar Daniilu Bulajevu, Agnesi Egliņu un Gunu Šnē.

Koncertprogrammas vadītāja būs viena no spožākajām un pieprasītākajām pianistēm – Agnese Egliņa. Ar savu meistarību un izcilo māksliniecisko vīziju papildinās īpašu ansambli, kura sastāvā būs jaunais vijoles virtuozs un prestižās Lielās Mūzikas balvas nominants Daniils Bulajevs un ievērojamā čelliste Guna Šnē, kuras vārds sasaucas ar augstākajiem novērtējumiem klasiskās mūzikas sfērā.

Reklāma
Reklāma

“Samta vakarā” šie trīs izcilie mūziķi satiksies, lai klausītājiem radītu īstu emociju simfoniju. Viņu priekšnesumos tiks ieausts klasiskās mūzikas noskaņu gleznojums, atdzīvinot šo skaņdarbu mantojumu un mūžīgo skaistumu.

Tāpat šodien, 28.maijā, no pulksten 12:00 līdz 15:00 lielākā dzīvnieku patversme Latvijā Ulubele aicina savus mīļos draugus, atbalstītājus, kaimiņus – apkārtējo novadu iedzīvotājus un ikvienu, kurš vēlas uzzināt, kā dzīvo Ulubelē, uz Vasarsvētku ieskandināšanu ar saviļņojošu mūziķu apvienības “Tev Tuvumā” labdarības koncertu.

Kopā ar Aiju Andrejevu, Jāni Aišpuru, Martu Kristiānu Kalniņu, Līvu Kalniņu, Kristiānu Stirāni, Elviju Bušu, Jāni Miltiņu, Valteru Sprūdžu un Ivaru Kalniņu dziedāsim un baudīsim sirsnīgu kopā būšanu par godu ziedojumu kampaņas “Palīdzi glābt un izārstēt!” atklāšanai.

Par tradīcijām, dažādu svētku norisi iespējams uzzināt arī grāmatās, kurās autori dalījušies ar savām bērnības atmiņām. Viena no tām ir Annas Brigaderes grāmata “Anneles stāsti”. Lūk, viņas bērnības atmiņas par Vasarsvētkiem:

Visi celiņi ir noslaucīti, visās mājās ir pušķotas palodzes un durvis, visi griesti nosprausti pīlādžiem, vilkābelēm, ceriņiem. Meijas noslēpumaini šalkoja, ja neviļus tām kāds pieskārās, sapņos izstiepdams roku. Bet ļaudis jau mierīgi guļ savos baltajos linkreklos, viņi nezin ko meijas runā ar pīlādžiem, ceriņiem un irbenājiem, kā piepludina gaisu saldām smaržām. Kā viņi var tik mierīgi gulēt? Kā viņi nekāro dzirdēt, kas tanīs smaržās, kas tanīs ziedos un ko viņi stāsta?

Vasarsvētku nakts! Lauki rasas pilni, meži un dārzi – ziedu un lapu. Visi pumpuri žigli, žigli iet briedumā, lai var uzziedēt ar rīta sauli.

Sagatavots no dažādiem avotiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.