Latvija šobrīd netiek militāri apdraudēta 0
Krievija pie Eiropas Savienības 0robežām šobrīd ir piecpadsmit reizes palielinājusi armijas kontingentu – vai Latvijas Republikas bruņoto spēku virspavēlniekam nebūtu jāzina, ko tas nozīmē? Provokācijas tiks turpinātas, līdz būs pamats likt to milzīgo armiju lietā!
Šajā sakarā es kā LR pilsonis pieprasu bruņotos spēkus dislocēt gar ES ārējo robežu, gar Krieviju, kas reizē kalpotu arī kā aizsprosts kontrabandai un būtu visas ES drošības interesēs. Pašreizējā situācijā turēt armiju (cik nu tā ir liela) valsts vidienē ir galīgi nelietderīgi, jo tā praktiski neveic nekādas funkcijas un praktiski parazitē (neskaitot kontingentu Afganistānā, kur mēs esam nekas vairāk kā līdzokupanti). Esam pievienojušies spēcīgākajam impēriskajam plēsoņam – taču spēki tomēr var arī mainīties…
M. Mālnieks, valsts un tiesību eksperts, barikāžu dalībnieks
Kā paskaidroja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis, pastāvot šā brīža drošības situācijai mūsu reģionā, nav nepieciešams izvietot papildu karaspēku, kas apsargātu valsts robežas. Pēc Aizsardzības ministrijas domām, robežsardze un citi Iekšlietu ministrijas dienesti
pietiekami labi tiek galā ar saviem pienākumiem. Ja Latvijai būtu pamats uzskatīt sevi par militāri apdraudētu, mūsu valsts konsultētos ar sabiedrotajiem. Militāra uzbrukuma gadījumā tiktu iedarbināts NATO līguma 5. paragrāfs, kas paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm.
”Latviešu karavīrs ikdienā palīdz glābt sirgstošos un nelaimes gadījumos cietušos, nomaldījušos mežos un slīkstošos jūrā, kā arī palīdz novērst plūdu sekas un meža ugunsgrēkus. Ik dienu mūsu sapieri veic karu un okupācijas varu atstātās munīcijas neitralizēšanu, glābjot neskaitāmas dzīvības. Līdz ar to nosaukt mūsu armiju par “parazitējošu”, kā to dara M. Mālnieks, ir aizskaroši gan 5000 karavīriem, gan 10 000 zemessargiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, kuri atbalsta mūsu Tēvzemes sargus. Kļūstot par NATO dalībvalsti, Latvija apņēmās rūpēties par savu drošību kopā ar citām valstīm. Latvija ieguva tādas drošības garantijas, ko pati, ņemot vērā tās spējas un pieejamās finanses, nespētu sniegt iedzīvotājiem. Ministrija nevar piekrist, ka valsts budžeta līdzekļi, uzturot mūsu bruņotos spēkus, tiktu tērēti veltīgi. Mūsu karavīri Afganistānā pilda Saeimas doto uzdevumu, kas balstīts uz Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātu, tāpēc vienlaikus uzskatāms par saistību izpildi pret mūsu sabiedrotajiem,” komentē A. Rikveilis.
