Latvija slēdz Krievijas ģenerālkonsulātus un izraida to darbiniekus 0
Ārlietu ministrija (ĀM) otrdien nolēmusi atsaukt piekrišanu Krievijas ģenerālkonsulātu Daugavpilī un Liepājā darbībai Latvijā, tādējādi slēdzot abas Krievijas konsulārās pārstāvniecības, aģentūru LETA informēja ĀM.
Šo ģenerālkonsulātu diplomātiskie darbinieki tiek pasludināti par Latvijā nevēlamām personām.
Lēmums ir pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu tās cīņā pret neizprovocēto un neattaisnojamo Krievijas militāro agresiju un karu.
ĀM norāda, ka Latvija atkārtoti un visstingrākajā veidā nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.
“Starptautiskās sabiedrības rīcībā ir nonākušas plašas liecības par Krievijas bruņoto spēku slepkavībām, zvērībām un kara noziegumiem pret Ukrainas mierīgajiem civiliedzīvotājiem, kā arī par Krievijas militāristu mērķtiecīgajām darbībām, lai iznīcinātu civiliedzīvotāju īpašumu un civilo infrastruktūru okupētajos Ukrainas reģionos,” paziņojumā pauž ĀM.
Krievijas prettiesiskais iebrukums un tās bruņoto spēku īstenotie kara noziegumi ir klajā pretrunā ar Krievijas starptautiskajām saistībām un pienākumiem. Tiem, kuri ir pieņēmuši, izpildījuši un atbalstījuši lēmumus par militāru agresiju un noziegumiem Ukrainā, ir jāuzņemas pilna atbildība, informē ĀM.
Šodien lēmums tika paziņots Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam. Krievijas ģenerālkonsulātu darbība Latvijas nav pieļaujama pēc 30.aprīļa dienas beigām. Līdz šim termiņam Latvija ir jāpamet izraidāmajām personām.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ierakstā “Twitter” norāda, ka izraidīti tiek 13 Krievijas diplomāti un ģenerālkonsulātu darbinieki.
Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, Latvija sašaurina diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju, slēdzot tās ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā un izraidot 13 diplomātus un darbiniekus
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 5, 2022
Igaunija slēdz Krievijas konsulātus Narvā un Tartu un izraida 14 darbiniekus
Igaunijas Ārlietu ministrija otrdien izsaukusi Krievijas vēstnieku Tallinā Vladimiru Ļipajevu un iesniegusi viņam notu, kurā paziņo, ka slēdz Krievijas ģenerālkonsulātu Narvā un Krievijas vēstniecības konsulāro nodaļu Tartu un izraida 14 darbiniekus, tai skaitā septiņus diplomātus, pasludinot viņus par Igaunijā nevēlamām personām.
Kā norādījis ministrijas vicekanclers Merts Volmers, situācijā, kad nemitīgi tiek saņemta informācija par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām nežēlībām Kijivas piepilsētā Bučā un citviet Ukrainā, nevar būt ne runas par ierasto attiecību uzturēšanu, ja Krievija nopietni pārkāpj starptautiskās tiesības, arī savas starptautiskās saistības.
Viņš uzsvēris, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir nepieņemama, atbildīgie par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci jāsauc pie atbildības, Krievijai jāizved savs karaspēks no Ukrainas un jāatbild par kara nodarītajiem zaudējumiem.
Izraidītajām personām jāatstāj Igaunija līdz 30.aprīlim.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis jau pirmdien paziņoja, ka valdība nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvības statusu attiecībās ar Krieviju un pieprasījusi, lai šīs valsts vēstnieks Aleksejs Isakovs atstāj Lietuvu, vienlaikus nolemjot arī slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā.
Lietuva par šo lēmumu informējusi savas partnervalstis Eiropas Savienībā (ES) un NATO, aicinot tās rīkoties tāpat.
Atklājoties zvērībām, ko Krievijas karaspēks pastrādāji Bučā un citās īslaicīgi okupētajās Ukrainas pilsētās, Krievijas diplomātus jau izraidījušas arī Francija, Vācija, Spānija un citas valstis.
ES pasludina par nevēlamām personām vairākus Krievijas diplomātus
Eiropas Savienība (ES) otrdien pasludinājusi par nevēlamām personām grupu Krievijas diplomātu, kas strādā dažādās ES institūcijās.
“Es nolēmu pasludināt par “persona non grata” vairākas amatpersonas no Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības ES par iesaistīšanos darbībās, kas ir pretrunā ar viņu diplomātisko statusu,” paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
ES ārlietu dienests “šodien izsauca Krievijas vēstnieku ES, lai paziņotu par šo lēmumu”, pavēstīja Borels.
