Latvija septembrī varētu iekļauties Māstrihtas inflācijas kritērijā 0
Latvija jau septembrī varētu iekļauties Māstrihtas inflācijas kritērijā, šādu viedokli šodien preses konferencē pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Centrālās bankas prezidents nedomā, ka Latvijai varētu būt problēmas izpildīt Māstrihtas kritēriju par valdības obligāciju procentu likmēm. Pēdējā laikā vairāki banku ekonomisti pauduši viedokli, ka no Māstrihtas kritērijiem patlaban vislielākā neskaidrība ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu. Tomēr Rimšēvičs sacīja, ka nekas neliecina par to, ka Latvija nevarētu izpildīt ilgtermiņa procenta likmju kritēriju.
Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka inflācija Latvijā turpina samazināties, augustā tā bija zema, un straujāku inflācijas kritumu kavē tas, ka pasaulē atjaunojies naftas cenu kāpums. Inflācijas rādītājs, no kura ir izslēgta globālo naftas un pārtikas cenu izmaiņu ietekme, jeb pamatinflācija saglabājas zema.
Iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju ir neliela, arī darbaspēka izmaksas tautsaimniecības kopumā nerada spiedienu uz patēriņa cenām, sacīja Rimšēvičs.
Šā gada otrajā ceturksnī darbaspēka vienības izmaksas ir samazinājušās salīdzinājumā ar 2011.gada otro ceturksni gan nominālā, gan reālā izteiksmē. Tas gan nenozīmē, ka turpina samazināties darba samaksa, jo daudzās nozarēs darbaspēka vienības izmaksu kritums panākts uz darba ražīguma pieauguma rēķina. “Tas nozīmē, ka vismaz tuvākajā nākotnē ekonomikas izaugsme ies roku rokā ar visai zemu inflācijas līmeni,” vērtēja Rimšēvičs.
Latvijas Banka saglabā līdzšinējo vidējā cenu pieauguma prognozi šim gadam – 2,4%.
Kā ziņots, Latvijā augustā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, bija par 1,7% augstāks. Vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar šā gada jūliju, samazinājās par 0,3%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā palielinājies par 3,1%.
Māstrihtas kritēriji paredz, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju Eiropas Savienības valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju. Valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta, valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.
