Latvijā savvaļā atgriežas lāči. Ko darīt, ja esi pamanījis lāci? 6
Iedzīvotājiem biežāk dodoties atpūsties pie dabas, šopavasar tiek saņemts arvien vairāk ziņojumu par savvaļā manītiem brūnajiem lāčiem (Ursos arctos) un šī ir viena no liecībām, ka pēdējo gadu laikā ķepaiņu skaits Latvijā palielinājies.
Ziņojumi par pamanītiem lāčiem pēdējo dažu nedēļu laikā saņemti no Līgatnes, Aizkraukles, Limbažu puses, Madonas novada.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode skaidro, ka lielāks ziņojumu skaits par sastaptajiem lāčiem saistīts gan ar to, ka cilvēki biežāk dodas pie dabas un atpūšas prom no labiekārtotām takām, gan arī ar to, ka aizvien plašāk tiek izmantoti dažādi tehniskie līdzekļi, piemēram, novērošanas kameras pie dzīvnieku barotavām.
“Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā pamazām savvaļā atgriežas lāči un to skaits ir palielinājies.
Šobrīd Latvijā savvaļā sastopamo lāču skaits lēšams 20 līdz 30 dzīvnieku apmērā, un speciālisti vērtē, ka pamazām atjaunojas sava lāču populācija, taču pagaidām joprojām nav oficiāla apstiprinājuma, ka lāči Latvijas teritorijā vairotos,” pauž G. Strode.
Nebrīvē Latvijā lāči tiek turēti tikai atsevišķās vietās – Rīgas Zooloģiskajā dārzā un tā filiālē “Cīruļos”, Ķekavas novada “Mežavairogos” un Līgatnes dabas takās, kur sastopami trīs lāči – Mikus, Puika un Ilzīte.
Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados ir bijušas situācijas, kad savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās.
Piemēram, pērn Igaunijas pierobežā novēroti divi droši lācēni, kas bija palaisti savvaļā no audzētavas, bet Latvijas-Krievijas pierobežā sastapti droši lāči, kas apciemoja tālbraucējus šoferus un prašņāja ēdienu.
Visos šajos gadījumos lāču drosme bija saistīta ar cilvēku rīcību – daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā vai lāču regulāru piebarošanu.
Lauku apvidos, kur parādījušies lāči, noteikti jāpiedomā par to, kur un kā tiek novietoti atkritumi – urnām jābūt slēgtām, lai tās nepievilinātu savvaļas dzīvniekus.
Vienlaikus jāuzmanās dravniekiem – lāču radītie postījumi bišu dravām var palielināties, ja savlaicīgi netiek veikti preventīvi pasākumi.
Pagājušajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde saņēma 27 pieteikumus un izmaksāja 20 985 eiro kompensācijās par lāču nodarītajiem zaudējumiem biškopībā, bet šogad īsā laika posmā saņemti jau 17 pieteikumi par ķepaiņu izpostītām bišu dravām.
Sastopot lāci savvaļā, zvēra uzmanību prognozēt ir grūti, taču visticamāk reakcija būs bailes un mēģinājumi izvairīties no cilvēka. Ja tomēr gadās satikt lielo dzīvnieku, jāievēro daži padomi.
Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt. Ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas.
Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu.
Satiekot dzīvnieku, kas gatavojas uzbrukt, jācenšas mierīgi atkāpties, nepagriežot dzīvniekam muguru. Noteikti nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, kad tam jāķer bēgošs medījums.
“Dodoties dabā ir jāatceras, ka mēs neesam vienīgie, kas tur atrodas – dabu mēs dalām ar dzīvniekiem, par kuru klātbūtni parasti uzzinām vien pēc to atstātajām pēdām: ķepu nospiedumiem, ekskrementiem vai kādas citas pazīmes, pašu dzīvnieku neredzot. Jebkurš savvaļas iemītnieks, arī plēsīgie dzīvnieki ir dabas vērtība, kas jāciena un jāsargā,” uzsver G. Strode.
Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci:
· Pastaigas laikā turies uz meža takām un ceļiem;
· Ar savu uzvedību netraucē citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam uzkāp uz kāda zara, ierunājies vai iedziedies;
· Rūpīgi vēro dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt;
· Ja mežā šķērso nepārredzamu vietu, tad pastiprināti liec par savu klātbūtni manīt;
Ja esi pamanījis lāci:
· Netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus;
· Iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas;
· Negriez lācim muguru – atkāpies atmuguriski;
· Neskaties lācim acīs – dzīvnieks var to uztvert kā izaicinājumu;
· Uzvedies klusi, līdz dzīvnieks dodas savās gaitās;
