Tūrisms Latvijā agonijā? Lēti lidojumi, augstas cenas un vājš mārketings – ko tie nodara nozarei? 50
Vietējais tūrisms Latvijā samazinājies par 4,3% salīdzinājumā ar pirmskovida laiku, liecina “Eurostat” dati par 2023. gadu. “Lauku ceļotāja” vadītāja Asnāte Ziemele norāda, ka 2025. gada pavasaris ir vēl mazaktīvāks, daži uzņēmēji apsver slēgt durvis līdz vasarai. Iemesli: lēto avioreisu konkurence, vājš vietējā tūrisma mārketings un augstas cenas, par šo plašāk raksta portāls lsm.lv.
“Protams, ka konkurence ir arī visas ārzemes, ar ko mēs konkurējam. Tagad tā tendence ir ne tikai tas, ka cilvēki ļoti daudz ceļo uz ārzemēm un par dažādām budžeta naudām, bet arī iegādājas īpašumus ārzemēs. Tā, protams, ir tā pati nauda, ko mēs ar prieku būtu atstājuši Latvijā savās izklaidēs,” saka Ziemele.
Eksperti aicina uz reģionālu sadarbību un norāda, ka pašvaldību piedāvājumi rada konkurenci privātajiem uzņēmējiem.
Šopavasar mazāk rezervāciju
Abgunstes muižā Jelgavas novadā saimniece Asnāte Avotniece atzīst, ka individuālo nakšņotāju skaits samazinājies, lai gan branči un pasākumi ir populāri. Vietējais tūrisms uzplauka kovida laikā, bet tagad daudzi izvēlas ārzemes, kur pieejams “D vitamīns” un saule, ko Latvija nevar piedāvāt ziemā.
Vājš mārketings un augstas cenas
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas vadītājs Ēriks Lingebērziņš skaidro, ka vietējā tūrisma pakalpojumi ir dārgi, jo tirgus ir mazs. Akcijas, piemēram, “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”, piesaista tūristus, taču katru gadu jādomā jauni veidi, kā uzrunāt auditoriju. “Mājas kafejnīcu dienas” pērn apmeklēja 86 tūkstoši cilvēku, veicinot reģionālo ekonomiku, vēsta portāls.
“Vietējā tūrisma pakalpojumu sniedzēji gluži vienkārši piedāvā pakalpojumu tā, lai tas būtu ekonomiski izdevīgs ar mazu vietējā tirgus apjomu, kā rezultātā tad tā vietējā tūrisma cena gluži vienkārši ir augsta, un ļoti bieži mēs varētu teikt, ka tam vietējam tūristam ceļot pa Latviju ir vienkārši dārgi, un mēs šo nevaram kompensēt nekādā veidā,” saka Lingebērziņš.
Gastronomiskais tūrisms un autentiskums
Jelgavas novada “Caunīšu” mājās saimniece Santa Rubene piedāvā maizes cepšanu un aušanu, piesaistot gan vietējos, gan ārzemniekus. Viņa uzsver, ka jāpaplašina piedāvājums, lai tūristi atgrieztos. Abgunstes muižas saimnieks Jānis Avotnieks norāda, ka Latvijas tūrisma stiprā puse ir autentiskums un pieredze, kas atšķiras no kaimiņvalstu piedāvājuma.
Pašvaldību loma un konkurence
Lingebērziņš uzskata, ka pašvaldību rīkoti bezmaksas pasākumi un to pārziņā esošās izmitināšanas un ēdināšanas vietas kropļo tirgu, apgrūtinot privāto uzņēmēju darbību. Viņš aicina organizēt tūrisma piedāvājumus reģionālā līmenī, lai tūrists paliktu ilgāk. Piemēram, Cēsis un Kuldīga veiksmīgi piesaista vietējos tūristus.
Potenciāls un izaicinājumi
Latvija ir starp mazaktīvākajām ES valstīm vietējā tūrismā, 2023. gadā vietējie tūristi iztērēja 0,5 miljardus eiro, bet ārzemēs – 1,1 miljardu. LIAA pārstāve Inese Šīrava norāda, ka vietējais tūrists stiprina reģionālo ekonomiku. Tomēr jaunākā auditorija pagaidām nav uzrunāta. Eksperti uzsver, ka vietējā tūrisma attīstībai nepieciešama sadarbība starp uzņēmējiem, pašvaldībām un valsti, kā arī moderni rezervēšanas risinājumi.
