Latvijā sargās brūnos lāčus: grib panākt, lai tie sāktu vairoties 8
Latvijā tapis jauns brūno lāču aizsardzības plāns. Tā galvenais mērķis ir panākt, lai lāči Latvijā sāktu vairoties un to populācija palielinātos, trešdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Dati nav precīzi, bet tiek lēsts, ka Latvijā esot no 30 līdz 50 lāčiem. Tomēr reti kurš no viņiem izveido šeit migu, turklāt mātītes ar lācēniem tiek manītas pavisam reti. Visbiežāk uz Latviju atceļo vientuļi lāču tēviņi no Krievijas un Igaunijas. Tur lāču ir daudz. Igaunijā pat pāri sešiem simtiem, un tur lāčus ir atļauts arī medīt.
Visticamāk, lāči apiet Latviju ar līkumu jau kopš zviedru un vācu laikiem, kad viņi nežēlīgi tika izmedīti, skaidro pētnieki.
Tomēr kaimiņvalstīs to kļūst arvien vairāk, tāpēc dzīvnieki spiesti apgūt jaunas teritorijas. Lai veicinātu lāču pārcelšanos uz Latviju, Igaunijas pierobežā tos aizliegts medīt.
Savukārt ķepaiņu ienākšana no Krievijas var izrādīties diezgan problemātiska pēc valsts robežas žoga izbūves. “Viņš jau nezina, ka tur ir robeža. Viņš vadās pēc kaut kādiem saviem ieskatiem. Viņa dzīves iecirknis – tā vieta, kur viens lācis uzturas – var būt trešdaļa Latvijas, vēl trešdaļa Igaunijas un vēl viens gabals Krievijas. Viņš to uztver kā savu dzīves telpu,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Valdis Pilāts.
Jaunais lāču aizsardzības plāns paredz uzlabot lāču monitoringu, izmantojot automātiskas fotokameras un DNS paraugus, piemēram, no izpostītajiem bišu stropiem. “Postījumu vietās lāči atstāj aiz sevis savu apmatojumu, kas pielīp pie vaska rāmīšiem un tiek izrauts. Matu saknīte satur DNS. Ievācot šo materiālu, mēs varam pateikt, vai dravā ir ciemojies viens, divi vai vairāk lāču, vai tie pieder vienam indivīdam, vai vairākiem,” skaidro Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Dzīve Latvijā lāčiem gan varētu būt pārāk trokšņaina. Jaunajā plānā speciālisti ir apzinājuši vairākus lāču nemiera cēlājus – tie ir meža cirtēji, automašīnas un mednieki. Lai netraucētu lāčus, iespējams, varētu ierobežot dzinējmedības ap viņu migām. Pret to gan iebilst mednieki. “Mēs būsim pret. Protams, jāskatās, kādā laika periodā tas ir. Bet, ja tas ir decembris, janvāris, februāris, marts, faktiski divi mēneši no tiem – decembris un janvāris – ir aktīva dzinējmedību sezona. Šāds te ierobežojums medniekiem būtu ļoti būtisks,” satraukts ir Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Ir apzināti arī lāču populācijas palielināšanās draudi – varētu samazināties lūšu skaits, kā arī var ciest biškopji, kuru dravās var viesoties lāči. Daži šādus nepatīkamus uzbrukumus jau ir piedzīvojuši. “Man ir tāds labs zviedru aļņu suns. Viņš viņu bija patriecis. Tas lācis bija apgāzis stropu, un patriecis pie kaimiņa, kaimiņam tā suņa nebija. Un tad viņš iesāka to savu lielo maršrutu caur četriem pagastiem un iznīcināja 26 stropus tajā gadā,” atminas Latvijas Biškopības biedrības pārstāvis Antons Mikoss.
Plāns paredz pilnveidot lāču izpostīto bišu stropu kompensāciju sistēmu. Kā arī tiek apspriesta saimniecību apžogošana ar elektrisko ganu. Pēc apstiprināšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lāču aizsardzības plāns kļūs par pamatu citu dokumentu izstrādei.
