Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai 24
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai, izņemot augļus un dārzeņus līdz 2023. gadam, kad jau atkal tā var tikt pacelta 21% apjomā.
Tikmēr ražotāji un tirgotāji ar sabiedrības un asociāciju spiediena palīdzību cer panākt samazinājumu vēl virknei produktu. Vai atbildīgajai ministrijai izdosies noturēt pozīcijas 5% likmei dārzeņiem un panākt samazinājumu pārējiem produktiem, nav skaidrs, taču pazīmes liecina, ka tas diez vai notiks.
Nekādi argumenti nespēj pārliecināt Finanšu ministriju, kuras ieskatā pirms lēmuma pieņemšanas jāapsver efektīvāki alternatīvi risinājumi. Samazinot PVN likmi pārtikai, netiek risināta galvenā problēma – palielināt cilvēku pirktspēju.
Krišjāņa Kariņa veidotās valdības deklarācijā norādīts, ka viens no Zemkopības ministrijas (ZM) uzdevumiem ir panākt samazināto 5% likmi arī svaigai gaļai, zivīm, piena produktiem un olām. Tādēļ ZM liek galdā argumentus par pozitīvo ietekmi uz ekonomiku pēc tam, kad 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā 5% PVN dārzeņiem un augļiem. Stiprākais trumpis ir LLU pētījums, kas apliecina – eksperiments devis gaidīto, proti, ēnu ekonomikai ir kritums, lauksaimniekiem ienāk vairāk naudas, pircēji veikalu plauktos redz zemākas cenas, bet tirgotājiem attiecīgajā segmentā lielāks apgrozījums.
Neesot impulsa attīstībai
Tikmēr par budžetu atbildīgā Finanšu ministrija, jau no sākta gala visai negribīgi piekrītot likmes samazināšanai dārzeņiem, akcentē, ka lielākie ieguvēji tomēr ir tirgotāji, turklāt šis neesot efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai.
“Mazāk turīgo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās likmes saņem tādus pašus mazākus rēķinus, kādus personas ar maziem ienākumiem. PVN samazinātās likmes nav labākais fiskālais instruments, jo ne vienmēr likmju samazināšanas rezultātā tiek samazinātas konkrēto preču vai pakalpojumu cenas.
Zaudē valsts budžets, bet sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu. Būtībā ieguvējs ir tikai tirgotājs, un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis. Daudz efektīvāk šos mērķus var sasniegt, izmantojot tiešos nodokļus, pabalstus, subsīdijas u. c.,” tā “LB” norāda FM pārstāvis Aleksejs Jarockis.
Ministrijā gan piekrīt, ka PVN likmes samazināšana dārzeņiem un augļiem pozitīvi ietekmēja attiecīgo nozaru attīstību 2018. un 2019. gadā. Tomēr kopumā sasniegtie rādītāji neliecina, ka attiecīgās lauksaimniecības nozares ir saņēmušas būtisku papildu impulsu attīstībai, tai skaitā ņemot vērā izvērtēšanas periodā labvēlīgo ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē.
Rezumējot – tā kā PVN samazinātās likmes fiskālā ietekme veidoja apmēram 3,8 miljonus eiro gadā, turklāt vērojams arī pelēkās zonas samazinājums nozarē, FM piekrīt 5% samazinājuma turpināšanai līdz 2023. gada beigām. Taču tad tiks veikts nākamais izvērtējums par samazinātas likmes piemērošanas efektu uz nozaru attīstību un patērētāju uzvedību un tad likme varētu atgriezties vecajās sliedēs.
Vienotā frontē
Tikmēr vienoti prasībās par 5% likmi produktiem ir tirgotāji, kam pievienojas arī pienrūpnieki, uzstājot uz samazinātās likmes piemērošanu arī savai produkcijai. Latvijas piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks akcentē, ka šādu ideju jau 2020. gada februārī atbalstīja gan zemkopības ministrs, gan lauksaimnieku un tirgotāju asociācijas, gan (saskaņā ar pētījuma datiem) vismaz 72% patērētāju.
“Tikai Baltijas valstīs un Dānijā nav samazinātas PVN likmes piena produktiem. 2020. gada laikā tikāmies ar visām pozīcijas Saeimas frakcijām, lai pārrunātu PVN samazināšanu, tomēr nesekmīgi, neskatoties pat uz to, ka valdības deklarācijā paredzēts izskatīt iespēju PVN samazināšanu pārtikas produktiem. Uzskatām, ka tieši šis finanšu instruments dotu reālu rezultātu patērētājiem produktu pieejamības veidā, ražotājiem konkurētspējas stiprināšanā un valstij ienākumu nodrošināšanai ilgtermiņā, stimulējot nodokļu ģenerēšanu ražošanas attīstības rezultātā,” norāda J. Šolks.
Pienrūpnieku pusē ir arī tirgotāji, norādot – līdz ar samazināto PVN likmi dārzeņiem 2018. gada sākumā ir audzis kopējais šīs kategorijas pieprasījums un zīmīgi, ka ievērojams pieprasījuma pieaugums vērojams tieši Latvijā audzētai produkcijai. Pieprasījums pēc tās pērn audzis par 20%, salīdzinot ar 2019. gadu, turpretī importēta pieprasījuma pieaugums bijis 5%, kas ir par 14% mērenāka izaugsme nekā Latvijas labumiem.
“Latvijā pārtikai vidēji novirza par 6% vairāk līdzekļu nekā citās ES valstīts, kas rada nevienlīdzību ikdienas izdevumu balansā. Šobrīd, kad pandēmijas izraisītā krīze ir skārusi virkni iedzīvotāju, ir svarīgi parūpēties par iedzīvotāju iespējām iegādāties augstas kvalitātes pārtiku par zemu cenu, kā arī paralēli rast mehānismus, kā veicināt vietējo ražotāju izaugsmi.
Mūsu iniciatīva par samazinātu PVN 5% augļiem un dārzeņiem radījusi taustāmu efektu – zemākas cenas veikalos un lielāku vietējo dārzeņu pieprasījumu,” skaidro “Maxima Latvija” iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala. Viņš arī norāda – ņemot vēra, ka 7% no “Top 10” visvairāk pirktākiem produktiem tīkla veikalos veido tieši gaļa, piena produkti, olas un maize, tiek turpināta iniciatīvas par PVN likmes samazināšanu virzība arī šiem produktiem.
“Un iedzīvotāji par šo jau ir atdevuši savas balsis tiešā nozīmē – platformā “www.manabalss.lv” ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu PVN likmes mazināšanai gaļai, piena produktiem, olām un maize, kas apliecina, ka cilvēkiem šāds nodokļu atvieglojums ir nozīmīgs.”
Akcents jāpārliek
“Jā, ēnu ekonomika mazinājās un nedaudz saruka cenas, tiktāl viss labi,” tā eksperimentu ar 5% PVN raksturo LTRK vadītājs Jānis Endziņš. Un tomēr! Lai gan no uzņēmēju viedokļa jebkurš nodokļu samazinājums ir apsveicams, jo kāda grupa būs ieguvējos, tomēr – ideālā variantā pārmaiņu akcentam jābūt pavisam citam – uz darbaspēka nodokļa mazināšanu.
“Mēs apzināmies, ka jebkuram nodokļu samazinājumam būs negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tā kā budžets visu nevar pavilkt, jāizdara izvēle, un tā noteikti ir par labu darbaspēka nodokļa samazinājumam. Jāpanāk, lai tas ir vismaz par vienu eirocentu zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Tad nāks atdeve, investīciju piesaiste un iznākumā iegūs visas jomas,” tā J. Endziņš.
Atkāpi viņš pieļauj, bet tikai tad, ja ar skaitļiem varēs pierādīt samazinātā PVN pārtikai labvēlīgu ietekmi uz lielākiem budžeta ieņēmumiem. Tad – uz priekšu! Tomēr pagaidām tā bilde īsti skaidra neesot. “Labs piemērs ir dažādi akcīzes nodokļi, kur neadekvāts palielinājums noved pie neprognozējamām sekām, kā tas bija ar nepamatoti lielo akcīzi alkoholam Igaunijā.
Šobrīd nav pētījumu, vai akcīzes samazināšana ēdināšanai vai pārtikai būs ar pozitīvu efektu, tādēļ izšķirošais tālāko lēmumu pieņemšanā būs naudas daudzums valsts maciņā,” rezumē LTRK vadītājs.
