Latvijā sākusies ūdensputnu migrācija 0
Ir sākusies ūdensputnu migrācija. Vakara un rīta krēslas stundās virs galvas švīkst pīļu spārni. Dienvidkurzemē Papes un Liepājas ezers ir pilni putnu. Arī piegulošajos ziemāju vai neapartajos kukurūzas laukos sāns pie sāna tup zosis. Zinātkāram vērotājam pavasaris ir svētku laiks, jo, pateicoties Eiropas Putnu direktīvai, Latvijā kā arī visā pārējā Savienības teritorijā pavasarī putnus nemedī un viņi no cilvēka bīstas daudz mazāk, nekā rudenī.
Mājas lapā “latvijasputni.lv”, kur ikviens var iesniegt ziņojumu par putnu novērojumiem, pirmās ziņas par migrantiem ienākušas februāra sākumā. Baltvēderis un krīklis novēroti jau pirmajā datumā, Stopiņu novadā. Baltpieres zoss 3.februārī Buļļupē, Rīgā. Baltpieres un Kanādas zosis Nicas novadā, kā arī mežazosis Grobiņas novadā pirmo reizi novērotas 8.februārī. Dabas vērotāji ziņo arī par ķīvīšu un dzērvju bariem.
Kā liecina raksta autores novērojumi, kopš mēneša vidus mežazosis barojas ziemāju laukos pie Nīcas. Ar katru dienu viņu kļūst aizvien vairāk un kopš divdesmitajiem datumiem to skaits mērāms tūkstošos.
Mežapīles novērotas jau 10. februārī, kad Dienvidkurzemē vēl bija diezgan auksts. Vietām, upītēs un ezeros ūdens jau atbrīvojās no ledus. Merči (mezapīles) barojās un patvērās no plēsējiem šādās vietās.
Mednieks un Papes dabas parka koordinators Ints Mednis skaidro, ka agrā migrējošo putnu parādīšanās ir skaidrojama ar laika apstākļu maiņu globālā mērogā. Pēdējos gados ziemas ir kļuvušas maigākas un pavasaris iestājas agrāk. Ļoti liela daļa migrējošo putnu ziemo nevis Āzijas vai Āfrikas valstīs, bet gan pieturās pie sasaluma robežas, apmetoties uz ziemas mēnešiem Polijā, Čehijā vai Slovākijā.
Pagājušajā gadā noslēdzās Eiropas Savienības (ES) finansētais “Life” projekts “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros”. Viens no tiem bija Papes ezers. Ints Mednis stāsta, ka projekta ietvaros daži putni tikuši aprīkoti ar raidītājiem, lai pētnieki un zinātnieki varētu sekot to gaitām. Pateicoties tam, izpētītas arī šīs sugas migrācijas ieražas. Ziemas izskaņā, kad visā Austrumeiropā kļuva silts, viens Papes ezera lielais dumpis no Polijas atlidoja uz mājām, taču, kad ezers atkal aizsala, putns atgriezās uz savu ziemošanas vietu.
Putni seko sala robežai, norāda I.Mednis. Tāpat svarīgi ir tas, ka Dienvidkurzemē arī saltā laikā ir vietas, kur ezeros ūdens ir vaļā, tādēļ ūdensputniem ir viegli izdzīvot šeit, ja iestās aukstāks laiks. Ne velti pagājušajā ziemā Liepājas ezerā ziemoja ap 2000 zosu. Tagad viss ir atkarīgs no laika apstākļiem un barības pieejamības, secina I.Mednis.
Ornitologs un mājas lapas “latvijasputni.lv” izveidotājs Kārlis Millers apstiprina: “Tie nav afrikāņi, kas tagad atgriežas Latvijā”. Putni, kurus pēdējās nedēļās ievērojusi un fotografējuši putnu vērošanas entuziasti un mednieki, ir ziemojuši tepat Eiropas dienvidu valstīs. Pēdējo nedēļu laika apstākļu izmaiņas, ko ierosināja siltās gaisa masas no Āfrikas kontinenta, lika doties ceļā arī ūdensputniem un daudzu citu sugu migrējošajiem lidoņiem.
“Kurzemei ziema vairs nedraud. Ja nu naktī kāds mīnuss, bet migrējošajiem putniem tas netraucēs,” norāda K.Millers. Katru gadu pirmie migranti parādās Dienvidkurzemē. Ne velti Papes un Liepājas ezers tiek uzskatīti par ļoti svarīgiem pieturas punktiem putnu migrācijas maršrutā. K.Millers atceras, ka ir bijis tikai viens gads, kad pavasara uzvedums norisinājies citādāk.
“Šķiet, tas bija 2013.gads, kad vienīgā vieta Kurzemē, kur bija putni, bija pie Nīcas. Citur viss bija kluss. Visi migranti nāca iekšā Latvijā no Daugavpils novada puses. Visa Latgale bija pilna,” atceras ornitologs, skaidrojot, ka tajā gadā Centrāleiropā bija vērojams ciklons. Vācijā, Francijā un citās valstīs bija dziļa zema un migrējošie putni izvēlējās citu ceļu – no Balkānu puses.
Mēneša pēdējās dienās Dienvidkurzemē joprojām ir lielisks laiks. Gaisā skan cīruļu dziesma, lielās gauras, pīles un zosis, gulbji un dižpīles barojas Liepājas ezera piekrastes ūdeņos un ziemāju laukos. Bebri sākuši savu mitekļu rekonstrukciju, ūdeles biežāk parādās klajākās vietās, lai pasildītos, bet ezera spoguli vairākās vietās izdaiļo savās laivās sēdošo pacietīgo makšķernieku silueti.
