Izrādās, šo vērtīgo biotopu – alu un atsegumu – Latvijā ir vairāk, nekā sākotnēji domāts, pagājušajā gadā dabas skaitīšanas ietvaros kartēti 205 atsegumi un deviņas alas.

Lasītākie

VIDEO. Tramps nomaina Ovālā kabineta galdu dažas dienas pēc tam, kad Īlona Maska dēls iemūžināts uz tā atstājam “dāvanu” 5

RAKSTA REDAKTORS

Kā krāpnieki zina, kur meklēt cilvēkus ar vairākiem tūkstošiem kontā – vai banku dati kaut kur noplūst? Atbild eksperti

Trampa optimismam nav pamata: izlūkdienesti atklāj Putina patieso plānu. Kādas nelietības iecerējis Krievijas diktators?

Lasīt citas ziņas

Diemžēl speciālisti secina – tāpat kā meži, arī alas tiek piegružotas ar atkritumiem.

Atsegumi un alas ir biotopi, kas Eiropas Savienībā atzīti par aizsargājamiem. Latvija ir īpaši bagāta ar seno devona smilšakmens atsegumiem. Īpašajās ekspedīcijās eksperti ne tikai norāda precīzas šo dabas veidojumu koordinātes, bet arī pēta to floru un faunu. Atsegumos dzīvo bites, krasta čurkstes, zivju dzeņi. Savukārt alās mīt sikspārņi, bebri, kā arī atrodamas ļoti retas augu sugas – piemēram, spulgsūna, kas aug pustumsā un spīd.

Guntis Eniņš apmeklē baismīgākās alas un kliedē lielākos maldus

Latvijas interesantākās alas: Kura vecākā, kura dziļākā?

Nezināmā Gūtmaņala

Sabrukusi Dauģēnu Lielās pazemes alas lielā zāle, jau izvietotas aizsargbarjeras