Tīras un kvalitatīvas ogas. Jauna zemeņu audzēšanas tehnoloģija Latvijā 0
Dārzkopības institūts šovasar rīkoja zemeņu audzēšanas demonstrējumu projektā Latvijā izmantoto aveņu un/vai zemeņu audzēšanas tehnoloģiju un šķirņu piemērotības izvērtējums. Lauka diena norisinājās Bauskas novadā SIA “Lepšas”, ko dibināja un vada Aivars Upenieks.
Saimnieks ir nodarbojies ar lauksaimniecību ilgus gadus, audzēja graudus un rapšus, bet 2010. gadā nolēma izmēģināt arī zemeņu audzēšanu. Sāka ar nelielu platību – 0,5 ha, bet drīz vien tā sasniedza 12 ha. Pašlaik platība ir samazinājusies līdz 5 ha, jo, pēc Aivara domām, labāk ir no mazākas platības dabūt vairāk, pareizi un laikus izdarot visus darbus. Pašlaik saimniecībā atklātā laukā un zem augstiem tuneļiem audzē sešas šķirnes: ‘Allegro’, ‘Flair’, ‘Annalisa’, ‘Malling Centenary’, ‘Polka’ un ‘Asia’.
Zemeņu audzēšanas tehnoloģiju salīdzinājums
Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa iepazīstināja ar saviem pētījumiem. Ieva jau 10 gadus veic zemeņu šķirņu un audzēšanas tehnoloģiju salīdzinājumus, ir uzkrājusi lielu pieredzi un regulāri dalās informācijā ar ogu audzētājiem. Dārzkopības institūtā Dobelē ir uzstādīti vairāki tuneļi, kuros Ieva audzē vairākas zemeņu šķirnes. Viņas tuneļi ir šaurāki (4 m), bet augstāki, tāpēc tajos veidojas zemenēm piemērotāki mikroklimata apstākļi. Augstajos tuneļos agrāk sāk ražot arī vidēji vēlas zemeņu šķirnes, to var izmantot, lai pagarinātu ogu piedāvājumu tirgū. Protams, audzēšana jāplāno tā, lai raža no tuneļiem nepārklātos ar lētāku (izmaksu un cenu ziņā) ražu no atklātā lauka. No otras puses, tuneļi pasargā ogas no lietus un krusas, kas šogad bija ļoti aktuāli. Arī augstas temperatūras apstākļos (25–30 oC) tuneļos varot iztikt bez augu aizsardzības līdzekļiem.
Diemžēl vētra spēj saplosīt arī tuneļus, kā tas šogad notika vairākās saimniecībās. Apdrošināšanas firmas pielīdzina augstos tuneļus siltumnīcām un apdrošina tos tikai pret ugunsnelaimi, arī Zemkopības ministrija ziņoja, ka no vētras un krusas cietušajām saimniecībām kompensāciju nebūs. Tas nozīmē, ka, izvēloties vietu tuneļu būvniecībai, jāņem vērā, vai tā ir aizsargāta vismaz no valdošiem vējiem.
Ne visi tuneļi ir vienādi labi
Pašlaik saimniecībā “Lepšas” ir uzslieti deviņi augstie tuneļi, trīs no tiem ir 6 m plati un 80 m gari, bet seši – uz pusi īsāki. Augsto tuneļu piedāvājums tirgū ir ļoti liels, izstādē Vācijā ir redzēti vismaz 14 modeļi, sākot no angļu firmas Haygrove līdz lētākiem poļu variantiem. Savulaik, kad pieredzes vēl nebija, Aivars Upenieks iegādājās ne visai dārgus vienkāršus tuneļus, kas pašlaik pašam vairs īsti nepatīk. Galvenais trūkums tiem ir tas, ka konstrukcijai pusloka forma sākas tieši no zemes, bet strādāt būtu daudz ērtāk, ja sienas būtu stāvas vismaz 1 m augstumā. Tāpat 80 m garums tunelim ir par daudz, jo konstrukcijas dēļ plēvi nevar atstāt pa ziemu un tā katru rudeni jāņem nost. Lai pavasarī plēvi atkal uzvilktu uz jumta, ir nepieciešams 22–30 vīru darbs, jo plēve ir ļoti smaga. Vienu un to pašu plēvi izmanto vidēji piecus gadus, bet ar laiku tās gaismas caurlaidība samazinās.
Zem jaunas plēves gaismas ir vairāk, tāpēc vienas un tās pašas šķirnes ogas ienākas vismaz nedēļu agrāk nekā zem vecās plēves. Ja agri pavasarī zemenes papildus apsedz ar baltu agrotīklu, ražu var pasteidzināt vēl par vienu papildu nedēļu.
Katra šķirne ir atšķirīga
Ieva Kalniņa uzskata, ka vislabāk būtu audzēt katru zemeņu šķirni atsevišķi: viens tunelis – viena šķirne, jo katrai ir savas prasības, tostarp attiecībā uz mēslošanu un laistīšanu. Diemžēl pētniecības darbā šo prasību nav iespējams ievērot vietas trūkuma dēļ.
Pēc Ievas novērojumiem, dažādām šķirnēm atšķiras ne tikai ienākšanās laiks, ogu forma un krāsa, bet arī slimību ieņēmība vai izturība pret infekcijām. Piemēram, šķirne ‘Sonata’ bieži slimo ar sakņu slimībām, tā ir Phytophtora cactorum jutīga, kas jāņem vērā, izvēloties lauku. Smagākā, mālainā augsnē, kas ilgi nežūst pēc lietus, infekcijas risks ir augstāks.
Šķirni ‘Sonsation’ Ieva iesaka audzēt divām ražām, proti, neturēt ilgi vienā laukā. Pašlaik daudzi zemeņu audzētāji netur zemenes vienā laukā ilgāk par trīs gadiem. Tāpat, izmantojot frigo stādus, šo šķirni var iestādīt vasaras otrajā pusē, novākt ražu rudenī, pārziemināt augus siltumnīcā zem salmiem un pavasarī novākt otro ražu.
Šķirne ‘Magnus’ veido ļoti lielu krūmu ar daudz lapām, tas jāņem vērā, plānojot stādīšanas attālumus.
‘Malvine’ ir vēlīna un ļoti garšīga šķirne, bet pērn karstuma dēļ tās ogas bija izcepušās.
Runājot par garšas īpašībām, Ieva minēja, ka pašai negaršojot šķirnes ‘Faith’ ogas, esot par skābu. Šī piezīme izraisīja dzīvu diskusiju, jo garšas uztvere tik tiešām katram ir atšķirīga. Pircēji esot ļoti izlepuši, grib plašu piedāvājumu.
Aivars Upenieks uzskata, ka šķirnes jādala trijās kategorijās un katrai jāizdala savs lauks vai tunelis:
– šķirnes pārdošanai lielveikalos, kur vajag stabilas, pietiekami lielas piegādes;
– šķirnes pārdošanai tieši gala patērētājam, kurš spēj novērtēt arī garšu;
– šķirnes pašlasīšanai, kas pēdējā laikā kļūst arvien populārāka arī patērētāju vidū.
Aivars plāno rudenī iestādīt 2 ha lielu lauku tieši pašlasīšanai ar šķirnēm ‘Polka’, ‘Rumba’ un ‘Daroyal’. Pašlaik pašlasītājus palaiž lauciņos, kur pirmās ogas jau ir nolasītas 3–4 reizes un lielākā ražas daļa ir novākta. Viņam pašam vislabāk patīk šķirnes ‘Rumba’ ogas.
Zemeņu saldums
Šķirnei ‘Allegro’ Lepšu saimnieks saskata lielu ražas potenciālu, bet garšas ziņā tā streipuļo – tad ogas ir saldas, tad skābas. Tas var būt saistīts tieši ar lielu ražu. Zemeņu ogas ir saldas tikai tad, ja diena ir saulaina, bet nakts vēsa. Tad dienā saražotie cukuri naktī no lapām nonāk ogās. Ja nakts ir silta, augs daļu cukuru izlieto elpošanai, tāpēc ogas kļūst skābas.
Arī karstā dienā augs var patērēt elpošanai vairāk cukuru nekā vēsākā laikā. Tā arī sanāk, ka vissaldākās ogas ir tās, kas lasītas agri no rīta (protams, pēc rasas nožūšanas), bet dienas vidū vai vakarā lasītās ir skābākas. Ja sarkano ogu ir tik daudz, ka visu ražu iespējams novākt vienā rīta cēlienā, tās visas ir saldas. Ja raža ir ļoti liela un vāc visu dienu vai pat tikai tik daudz, cik var pārdot, daļa ogu var kļūt skābas.
Apputeksnēšana
Visiem zināms, ka bez apputeksnēšanas ogu nebūs. Zemenes apputeksnē gan bites, gan kamenes, gan daudzi savvaļas kukaiņi. Kamenes nelido tik tālu prom no mājām kā bites un zemeņu apputeksnēšanā ir efektīvākas. Kā teica Aivars Upenieks, kamenes apputeksnē zemenes ziedu vienā reizē, bet bitei vajag apmeklēt ziedu 3–4 reizes, lai izveidotos skaista, pareizas formas oga.
Attēlā: Kamenes ir nepieciešamas ziedu apputeksnēšanai un augstas ražas ieguvei
Lai kamenes labi orientētos un mācētu atrast ceļu uz mājām, tām ir nepieciešams saules ultravioletais starojums. Tas jāņem vērā, izvēloties plēvi tuneļa vai siltumnīcas segšanai, jo plēves markas atšķiras pēc spējas laist cauri UV starus.
Zemeņu audzēšana uz augstajām renēm
Pats Aivars šo metodi bija noskatījis Somijā pirms diviem gadiem SIA A.M.Ozoli organizētajā braucienā (sk. Agro Topa 2017. gada oktobra numuru). Pāriet no audzēšanas zemē uz audzēšanu substrātos viņu piespiedusi daba, proti, augsnē mītošie kaitēkļi. Uzsākot zemeņu audzēšanu, viņš pēc labākiem ārzemju paraugiem noklāja zemi ar melnu mulčplēvi, kurai virsū uzlika salmus. Sākumā viss it kā bijis labi, bet pēc trim gadiem, likvidējot stādījumu, atklājās, ka zem melnās plēves siltumā un mitrumā uz zemeņu saknēm savairojas maijvaboļu kāpuri. Citos apstākļos daļa no tiem būtu gājusi bojā un zemeņu postījumi nebūtu tik lieli. Tāpat, audzējot augsnē ar salmu mulču vien, ir jācīnās ar nezālēm.
Paši uztaisīja konstrukcijas no koka (Aivars tās sauc par galdiem), kas ir iestiprinātas plastmasas kastēs, kas ražotas speciāli zemeņu audzēšanai (attēlā). Vienas kastes tilpums ir 6 litri, tajā iestādīti seši augi. Katrā tunelī ir izvietotas piecas reņu rindas, katrā rindā – 72 kastes (9 augi uz 1 m2 grīdas). Kastes ir piepildītas ar kokosa substrātu speciāli zemeņu audzēšanai.
Aivars uzskata, ka pirms konstrukciju ievietošanas augsni vajadzēja noklāt ar tā saukto ģeotekstilu (austā polipropilēna segumu), lai novērstu nezāļu augšanu. Daļa barības šķīduma iztek no kastēm caur drenāžas caurumiem un nopil zemē nezālēm par prieku. Nopļaut tās nav iespējams, jo traucē reņu konstrukcijas. Citās valstīs izmanto metāla konstrukcijas uz tievām kājām, kuras pļaušanu tik ļoti netraucē, un uzskata, ka koptā zāle ir labāka par melno grīdu, jo novērš pārkaršanu un nodrošina labāku gaisa mitrumu.
Tomēr, kopumā ņemot, Aivars ir ļoti apmierināts ar augstajām renēm, jo būtiski samazinājās vajadzība pēc augu aizsardzības līdzekļu lietošanas, ogu kvalitāte ir labāka, tās ir tīras, nav nosmērētas ar zemi, arī darba ražīgums ogu vākšanā ir krietni augstāks. Strādniekiem nav jāklanās katrai ogai vai jārāpo pa lauku.
Laistīšana
Laistīšanai izmanto dīķa ūdeni, kam ik pēc divām nedēļām veic analīzi Bioloģijas institūtā Salaspilī. Saskaņā ar analīzes rezultātiem SIA A.M.Ozoli speciālisti palīdz precizēt barības šķīduma sastāvu no septiņiem mēslojumiem. Barības šķīduma pagatavošana notiek turpat blakus tuneļiem, izmantojot atsevišķas mucas kalcija nitrātam un citiem mēslošanas līdzekļiem. Augiem barības šķīdumu pievada ar pilienlaistīšanu, katrā kastē ir ievietoti divi pilinātāji. Pašlaik vēl ir grūti saprast, cik daudz ūdens ir nepieciešams augiem, šķiet, ar 220 ml vienam augam dienā ir par daudz, iespējams, vajadzētu 180 ml. Barības šķīduma koncentrācija ir atkarīga no laika apstākļiem, vēsā, apmākušā laikā tās EC ir 2,1 mS/cm, bet karstajās dienās zemāka – 1,6 mS/cm, jo zemenes necieš augstu sāļu koncentrāciju.
Arī uz audzēšanu tuneļos šķirnes reaģē dažādi. Pēc Aivara vārdiem, šķirnei ‘Malling Centenary’ garša tuneļos nav tik laba (iespējams, gaisa temperatūra ir par augstu), ‘Rumbai’ raža nav pietiekami augsta, toties ‘Allegro’ ir ražas čempions. Trešajā vākšanas reizē ir novākti vairāk nekā 1 kg/m2, bet divas dienas vēlāk (pasākuma laikā) izskatījās, it kā raža nebūtu vākta nemaz. Tiesa, ‘Allegro’ stādi bija lielāki nekā ‘Rumbas’ un ‘Malling Centenary’, arī tāpēc tiem varētu būt vairāk ziednešu. Stādīšanai izmantoja frigo stādus ar vaļējām saknēm (waiting bed).
Ražu pārdod gan uz vietas saimniecībā, gan vairākiem pārpircējiem, uzsākta arī sadarbība ar “Rimi” lielveikalu tīklu.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops augusta numurā
