Latvijā sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību ir zemāks par ES vidējo 0
Latvijā gan vīriešu, gan sieviešu sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā (ES) gan piedzimšanas brīdī, gan 50, gan 65 gadu vecumā, liecina jaunākie ES statistikas pārvaldes “Eurostat” dati, kas apkopoti par 2011.gadu.
Piedzimšanas brīdī Latvijā sieviešu sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību ir 56,7 gadi, bet ES vidēji tas ir 62,2 gadi. Vēl zemāks nekā Latvijā tas ir vien Slovākijā un Slovēnijā, kur sieviešu sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību dzimšanas brīdī ir attiecīgi 52,3 un 53,8 gadi. Igaunijā tas ir 57,9 gadi, bet Lietuvā – 62,1 gads. Vislielākais sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību sievietēm ES valstu vidū ir Maltā (70,7 gadi) un Zviedrijā (70,2 gadi).
Vīriešiem piedzimšanas brīdī sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību Latvijā ir 53,7 gadi, kas ir otrs zemākais pēc Slovākijas (52,1 gads) un zemāks nekā ES vidējais rādītājs 61,8 gadi. Arī Igaunijā un Lietuvā vīriešu sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselības stāvokli ir zemāks nekā vidēji ES – attiecīgi 54,2 gadi un 57,1 gads. Savukārt vislielākais šis rādītājs vīriešiem ir Zviedrijā un Maltā, kur tas ir attiecīgi 71,1 gads un 70,3 gadi.
50 gadu vecumā Latvijā sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību sievietēm ir 13 gadu, kas ir trešais zemākais rādītājs ES 27 valstu vidū pēc Rumānijas un Slovākijas (attiecīgi 12 un desmit gadu). Igaunijā 50 gadu vecumā sievietēm sagaidāmais mūža ilgums ar labu veselību ir 14 gadu, bet Lietuvā – 16,4 gadi, kas arī ir mazāk nekā vidēji ES, kur šis rādītājs ir 17,9 gadi. Vislielākais sievietēm 50 gadu vecumā sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību ES ir Zviedrijā, Maltā un Dānijā (attiecīgi 25,6 gadi, 23,2 gadi un 22,1 gads).
Savukārt vīriešiem 50 gadu vecumā sagaidāmais mūža ilgums ar labu veselību Latvijā, kā arī Igaunijā ir 12,1 gads, kas ir otrs mazākais pēc Slovākijas, kur sagaidāmais mūža ilgums ar labu veselību vīriešiem 50 gadu vecumā ir 10,2 gadi. Vidēji ES šis rādītājs ir 17,5 gadi. Arī Lietuvā sagaidāmais mūža ilgums ar labu veselību vīriešiem 50 gadu vecumā ir mazāks nekā ES vidēji – 14,2 gadi, bet labākais rādītājs ir Zviedrijā, Maltā un Dānijā (attiecīgi 25 gadi, 23,3 gadi un 21,8 gadi).
“Eurostat” dati liecina, ka 65 gadu vecumā sievietēm Latvijā sagaidāmais mūža ilgums ar labu veselību ir pieci gadi, kas ir trešais zemākais pēc Rumānijas (4,7 gadi) un Slovākijas (2,9 gadi), kā arī ir zemāks par Lietuvas un Igaunijas rādītāju (attiecīgi 6,7 un 5,7 gadi), kā arī zemāks par vidējo ES rādītāju, kas ir 8,6 gadi. Vislielākais sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību sievietēm 65 gadu vecumā ir Zviedrijā, Dānijā un Lielbritānijā (attiecīgi 15,2 gadi, 13 gadi un 11,9 gadi).
Vīriešiem Latvijā sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību 65 gadu vecumā ir 4,8 gadi, par kuru mazāks rādītājs ir vien Slovākijā – 3,5 gadi. Igaunijā un Lietuvā vīriešu sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību 65 gadu vecumā ir attiecīgi 5,6 gadi un 6,1 gads, kas arī ir mazāk nekā vidēji ES – 8,6 gadi. Vislielākais sagaidāmais dzīves ilgums ar labu veselību vīriešiem 65 gadu vecumā ES valstu vidū ir Zviedrijā, Dānijā un Maltā (attiecīgi 13,9 gadi, 12,4 gadi un 11,8 gadi).
Visi dati ir par sagaidāmo dzīves ilgumu attiecīgajā vecumā, personai saglabājot labu veselības stāvokli, ar ko tiek saprasts tas, ka personai sagaidāmajā dzīves ilgumā nav kustību ierobežojumu vai invaliditātes. Veselības stāvoklis tiek vērtēts pēc pašnovērtējuma anketām, kurās personām lūgts atbildēt uz ierasto aktivitāšu ierobežojumiem veselības problēmu dēļ, kas ir ilgākas par sešiem mēnešiem. Labs veselības stāvoklis norāda, ka persona pavadīs sagaidāmo dzīves ilgumu bez smagām vai vidēji smagām veselības problēmām, kas nozīmē, ka persona gadu gaitā saglabā savu ierasto dzīves aktivitāti.
“Eurostat” jaunākie dati joprojām norāda uz būtiskām sagaidāmā dzīves ilguma ar labu veselības stāvokli atšķirībām starp tā dēvētajām vecajām ES dalībvalstīm un bloka jaunpienācējām.
