Latvijā ražoto veļu lielākoties valkā Krievijas sievietes 0
Annas Kareņinas tēls iedvesmo ne tikai kino, bet arī apakšveļas ražotājus. Kolekciju ar slavenās romāna varones vārdu pēc Anglijas partneru pasūtinājuma drīz sāks šūdināt Liepājas uzņēmums “Bohemia Lingerie”, ar jauno ziņu no starptautiskās izstādes “Mode City” Parīzē atgriezusies uzņēmuma vadītāja Svetlana Gaile. Eiropas valstu tirgos nonāk tikai neliela daļa Latvijā saražotās sieviešu apakšveļas, ap 90% aizceļo uz Krievijas un citu NVS valstu veikaliem.
“Laumas” sēkla – auglīgā augsnē
Par Latvijas sieviešu veļas ražotāju ledlauzi var saukt Liepājas uzņēmumu “Lauma”, kura vēsture sākas padomju laika 70. gados. 1980. gadā kombinātā darbojās pieci materiālu ražošanas un apstrādes cehi, kā arī šūšanas ražotne, kurā strādāja pieci tūkstoši darbinieku. Mūsdienās “Lauma” nokļuvusi ārzemju īpašnieku rokās un pārveidota par diviem patstāvīgiem veļas un izejmateriālu ražošanas uzņēmumiem.
“Laumas” sēkla kritusi auglīgā augsnē – Liepāja kļuvusi par veļas ražotāju lielpilsētu, tomēr precīzu uzņēmumu skaitu neņemas nosaukt pat Latvijas Veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) valdes priekšsēdētājs Jurijs Hadarovičs. “Es teiktu, ka ap 50 līdz 60 ir reāli uzņēmumi, kuros strādā vairāk par 15 darbiniekiem. Taču pie mums darbojas arī daudz mazo ražotāju ar diviem trim darbiniekiem.”
Lielo spēlētāju sarakstā līdzās “Lauma Fabrics” un “Lauma Lingerie” viņš nosauc “New Rosme”, “V.O.V.A.”, “Orhideja”, “Stefy L”. Tikai 10% no saražotās sieviešu apakšveļas paliek Latvijā, uz Eiropas valstīm eksportējam aptuveni 5%, lielāko daļu iepērk Krievija, Ukraina, Kazahstāna, stāsta J. Hadarovičs. Krievijā Latvijas veļas ražotāju vārds joprojām nozīmē kvalitāti – produkcijas labā slava saglabājusies kopš padomju laikiem, taču sacensība ražotāju vidū katru gadu pieaug.
“Mūsu pamatkonkurenti ir Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Itālijas vidussegmenta uzņēmumi, kuru cenu līmenis līdzinās mūsējam. Konkurenci asāku padara arī slaveno Rietumu zīmolu ieplūšana.” Latvijas prece izceļas ar labu kvalitāti, modernu dizainu un samērīgu cenu. “Mūsu produkcija 100% atbilst “Made in EU” kritērijiem, jo ražošana un materiāli ir no Eiropas,” piebilst J. Hadarovičs. Pagājušā gada biznesa sekmes varētu būt 2011. gada līmenī, kad kopējais apgrozījums kopā ar materiāla ražotāja “Lauma Fabrics” rādītājiem sasniedza ap 50 miljonu latu. Cerības, ka 2012. gads noslēgsies ar labāku rezultātu, izjauca pēdējie divi mēneši, kad strauji samazinājās pārdošanas apjomi. “Var būt, ka tas saistīts ar otro ekonomiskās krīzes vilni Eiropā,” spriež asociācijas vadītājs un piebilst: “Pirmās krīzes augstākajā punktā, 2009. gadā, gandrīz visu Latvijas veļas ražotāju apjomi nokritās par 25%.” Krīzes laikā vairāki uzņēmumi bankrotēja, taču pa kādam radās arī no jauna.
Ražotu vairāk, bet trūkst darbinieku
Viens no krīzes laika “bērniem” – Svetlanas Gailes uzņēmums “Bohemia Lingerie” – apliecina mazo uzņēmumu konkurētspēju arī starptautiskā mērogā. Tā galvenie sadarbības partneri atrodas Krievijā un Anglijā. Pagājušo gadu “Bohemia Lingerie” beidza ar 170 tūkstošu latu apgrozījumu un apmēram 40 tūkstošu peļņu, no kuras lielākā daļa ieguldīta jaunās iekārtās, programmu nodrošinājumā un izstāžu tēriņos. Salīdzinot ar 2011. gadu, apgrozījums pieaudzis par 12%. Bijusī “Laumas” dizainere savu uzņēmumu nodibināja pirms trim gadiem.
Izstādē Anglijā viņa iepazinās ar kādu menedžeri, kurai bija radusies ideja par veļu topošajām un jaunajām māmiņām. Latvijā Svetlana atgriezās jau ar ideju par savu uzņēmumu ar greznu nosaukumu. “Sākām sadarbību – angļu partneri mums nodrošināja darbu, garantēja pasūtījumu grafiku, un mēs ražojām zem viņu zīmola. Tā bija vēlme pēc stabilitātes, jo krīzes laikā citādi bija ļoti grūti izdzīvot,” stāsta uzņēmuma vadītāja.
Dizaineres pašlepnums un Kurzemes biznesa inkubatora palīdzība ļāvusi sākt veļas ražošanu arī ar savu zīmolu “Bohemia Lingerie”. ”Ar biznesa inkubatora atbalstu izveidojām savu logo, plakātu, modeļu katalogu ar kvalitatīvām fotogrāfijām, žurnāls “Mans Mazais” palīdzēja atrast fotomodeli. Mazam uzņēmumam tikai par savu naudu tādas lietas izdarīt ir grūti.
Pateicoties jaunajiem reklāmas materiāliem, jau pirmajā braucienā uz Maskavas izstādi mums izdevās atrast trīs nopietnus partnerus Krievijā.” Pieprasījums pēc pašu zīmola produkcijas jūtami pieaudzis, tāpēc lielākā daļa tiek ražota ar “Bohemia Lingerie” zīmolu, taču turpinās arī sadarbība ar Angliju. Uzņēmums labprāt palielinātu ražošanu, taču kavē kvalificētu darbinieku trūkums. Patlaban firmā strādā 22 cilvēki.
Darbaspēku par galveno nozares problēmu atzīst LATVERA valdes priekšsēdētājs J. Hadarovičs. Jaunus darbiniekus apmācot gan paši uzņēmumi, gan Liepājas Valsts tehnikums, izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras programmas “Darbinieka apmācība pēc darba devēja pieprasījuma” iespējas. ”Trīs līdz četru mēnešu laikā jaunietes apgūst šuvējas profesiju, nokārto kvalifikācijas eksāmenu un pēc tam darba devējs viņām garantē darba vietu ne mazāk kā sešus mēnešus. Studiju laikā tiek maksāta 60 latu stipendija mēnesī,” stāsta asociācijas vadītājs. No trim kursiem vienam mācības jau beigušās un sācies darbs uzņēmumos. “Atsauksmes pozitīvas, bet reāli par atdevi varēsim runāt pēc sešiem mēnešiem,” piebilst J. Hadarovičs. Viņš lēš, ka Liepājā sieviešu apakšveļas ražotnēs strādā ap trim tūkstošiem cilvēku. Nozare nevar lepoties ar konkurētspējīgu atalgojumu – šuvējas saņem atkarībā no padarītā darba, taču ne vairāk kā 200 līdz 300 latu mēnesī. LATVERA valdes priekšsēdētājs uzsver, ka Latvijas veiksmes stāsts prasīt prasās pēc neapliekamā minimuma paaugstināšanas.
Eiropa vēl ciets rieksts
“Krievijas pircējām patīk kontrasti krāsās, izšuvumos, lieli ziedi. Ja tā ir klasika, tad ar bagātīgām mežģīnēm, stingru un funkcionālu materiālu. Var būt arī kāds spīdums, taču no tiem baidās Vācijā. Vācietes ir konservatīvākas, viņām nepatīk lentītes, tāpēc piedāvājam pilnībā gludus modeļus. Portugālē iecienīti “push up” krūšturi, tur nepatīk klasika,” par gaumes atšķirībām, kas jāņem vērā apakšveļas ražotājiem, stāsta vēl viena veiksmīga Liepājas uzņēmuma “Nikol Djumon” pārdošanas speciāliste Kristīne Gorsvāne.
Modeļa autorei Olgai Matvejevai bija izdevies radīt avangardisku apakšveļas versiju ar drosmīgiem akcentiem sievietēm, kam apnikusi klasiskā veļa un kas meklē kaut ko jaunu. Projektu vadītājs Aleksejs Tarans norāda, ka šis notikums palīdzējis uzņēmumam sevi labāk reklamēt un pārdot produkciju. “Eiropas klientiem bija svarīgi, ka modelis ir atzīts, un viņi to novērtēja.
“ Latvijas veļas ražotāju izstrādājumi ekspertu atzinību Parīzes izstādēs guvuši ne vienu reizi vien, uzsver asociācijas vadītājs. “Šajā hallē pabijuši arī “Grācija Rim”, “Orhidejas” paraugi. Tas parāda, ka Francija novērtē Latvijas veļas ražotāju produkciju,” piebilst J. Hadarovičs, tomēr atzīst, ka Eiropas tirgus Latvijas uzņēmumiem joprojām ir ciets rieksts. Viņam piekrīt arī K. Gorsvāne: “Piemēram, franči paši māk radīt skaistas lietas un ir lieli modes noteicēji. Lai cīnītos par viņu tirgu, jāmāk spert solīti priekšā.”
