Latvijā radīta tehnoloģija privātmāju radīto dūmgāzu attīrīšanai 0
2019. gada 2. aprīlī – Gatavojoties jaunām Eiropas Savienības prasībām privātmāju apkures sistēmām, kas stāsies spēkā nākamgad, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki rada tehnoloģiju, kas ļauj par 80% samazināt cieto daļiņu piesārņojumu dūmgāzēs, vienlaikus pazeminot arī apkures izmaksas.
Koksne – malka, granulas, briketes –, ko Latvijā intensīvi izmanto privātmāju apkurē, ir klimatam draudzīgāks kurināmā veids par dabasgāzi, tomēr, tai sadegot, rodas cieto daļiņu emisija.
“Sīkās pelnu daļiņas satur kadmiju, arsēnu, dzīvsudrabu, hromu, varu, cinku, niķeli, svinu. Ja apkurei izmanto slapju malku, gaisā nonāk arī kancerogēnais benzopirēns. Elpojot sīkās daļiņas nonāk plaušās. Sadegot cietajam kurināmajam, veidojas arī gāzveida emisijas – slāpekļa oksīds, tvana gāze, CO2, dažreiz arī sēra oksīds,” uzskaita profesore Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore.
No nākamā gada stingrākas prasības mazas jaudas cietā kurināmā katlu emisijām un energoefektivitātei pieprasīs Eiropas Komisijas Ekodizaina regula.
RTU VASSI zinātnieki piedāvā risinājumu – jaunu dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģiju, kas ļauj samazināt cieto daļiņu emisiju par 80% un palielināt individuālās siltumapgādes energoefektivitāti, kas rezultējas mazākās apkures izmaksās.
Dūmgāzes no apkures katla parasti uzreiz nonāk skurstenī, pa kuru izplūst atmosfērā. RTU zinātnieki izveidojuši starpposmu – reaktoru, kurā dūmgāzes tiek apsmidzinātas ar sīkiem miglai līdzīgiem ūdens pilieniem.
Ūdens saista dūmgāzēs esošās sīkās cietās daļiņas, tās mitrumā saķeras, kļūst smagākas un nosēžas reaktora apakšā. Eksperimenti pierādījuši, ka ir iespējams notvert ap 80% dūmgāzēs esošo cieto daļiņu.
Dūmgāzu attīrīšanas procesā tiek arī iegūts siltums, ko novirzīt apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Proti, reaktorā iesmidzinātais ūdens, saskaroties ar dūmgāzēm, sasilst.
Izmantojot uzsildīto ūdeni, iespējams gūt 10% siltumenerģijas ietaupījumu. «Esošās tehnoloģijas patērē enerģiju. Mēs attīrām dūmgāzes un šajā procesā vēl atgūstam siltumu, ko novirzīt apkurei un karstā ūdens sagatavošanai,» uzsver Vladimirs Kirsanovs, VASSI vadošais pētnieks.
Jaunā tehnoloģija tiek izstrādāta ERAF praktiskās ievirzes pētījumu programmā. Projekta «Individuālajā siltumapgādē integrēta miglas aparāta sistēma (IFUS)» kopējais finansējums ir ap 596 tūkst. eiro, no kuriem 506 tūkstoši eiro ir ERAF līdzekļi.
Projekts ilgst no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. martam. Tehnoloģiju plānots patentēt un izsolē pārdot licenci tās ieviešanai tirgū.
