Īpašā Latvija 3
Viens otram sekojošos PSRS piecgažu plānus rūpniecībā pirmajos pēckara gadu desmitos padomju Latvija produkcijas pieauguma jomā regulāri pārsniedza, turklāt neparasti lielā apjomā. 1946. – 1950. gadā Latvijā tika uzstādīts Padomju Savienības piecgažu rādītāju visu laiku lielākais pārsniegšanas rekords – Latvijā plānu bija izpildījusi par 253%! Nekad nevienā PSRS republikā ne pirms, ne pēc tam nebija noticis kas kaut vai aptuveni līdzīgs. Arī turpmāk rūpniecības produkcijas izlaidē piecgažu ciklos plānotā pārsniegumi bija mērāmi vairākos desmitos procentpunktu. Atšķirībā no Latvijas, kur rūpniecības plānu pārsniegšana ieguva pārspīlētu raksturu, Krievijas Federācijā propagandas daudzinātie rūpniecības piecgadu plānu pārsniegšanas koprādītāji, līdz 1955. gadam ieskaitot, bija necili. Turklāt tie lielā mērā tika panākti uz Vācijai konfiscēto iekārtu uzstādīšanas rēķina. Ar 50. gadu otro pusi rūpniecības piecgadu plānu neizpildīšana Krievijas Federācijā kļuva par regulāru realitāti, ko visbiežāk noklusēja. 1956. – 1960. gada piecgadi Krievijas Federācijā izpildīja tikai par 81%, 1959. – 1965. gada piecgadi – par 94% (Latvijas PSR attiecīgi 133% un 167%). Plānu nepildīšana rūpniecībā citās republikās gāja plašumā. 1956. – 1960. gada piecgades uzdevumus Ukrainā izpildīja par 94%, Gruzijā – par 77%, Armēnijā – par 93%, Uzbekijā – par 72%.
Iespējams, ja Maskavā apstiprināto Latvijas PSR rūpniecības piecgažu plānu regulāra pārsniegšana nenotiktu, arī hipertrofētās rūpniecības Latvijā nebūtu. Tad Latvijas iedzīvotāju skaits, piemēram, 1950. gadā, būtu, iespējams, līdzīgi kā Lietuvā par kādiem 13% mazāks nekā 1940. gadā. Latvijā tad būtu 1,640 miljoni iedzīvotāju, nevis 1,944 miljoni, kā bija faktiski. Starpība – 304 tūkstoši iebraucēju.
Latvijas rūpniecības tehnoloģiskā atpalicība no Rietumiem tikmēr strauji pieauga Brežņeva laikos. 60. gados PSRS un Latvijas PSR valsts plānošanas komiteju speciālisti, ņemot vērā, ka Latvijas un citu tradicionāli rūpnieciski attīstītāko reģionu izaugsmes rādītāji pārsniedza PSRS vidējos sasniegumus, turklāt neveselīgi kontrastē ar aizvien vairāk atpaliekošajiem citiem reģioniem, kopš 1966. – 1970. gada piecgades konsekventi Latvijai un Igaunijai sāka noteikt zemākus rūpniecības pieauguma tempus nekā citās republikās. Taču pārmērīgā piecgažu uzdevumu pārsniegšana līdz pat PSRS sabrukumam turpinājās (tikai divos gadījumos bija vērojama samērā neliela neizpildīšana – 1971. – 1975. gada un 1976. – 1980. piecgadēs). Tikmēr šo pašu piecgažu plānu neizpildes apjomi Krievijas Federācijā, Aizkaukāza un Vidusāzijas republikās kļuva grandiozi un regulāri. Īpaši PSRS pastāvēšanas pēdējā posmā. Starpreģionālā disproporcija tuvināja Padomju Savienības krahu. Padomju statistikas skaitļi liecināja par situācijas nopietnu pasliktināšanos, taču izteikšanās brīvības ierobežošanas apstākļos plašākai sabiedrībai tie tika noklusēti.
