Latvijā prasa samazināt nodokļus, lai mīkstinātu enerģijas cenu pieaugumu 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, klātesot par nodokļu politiku un enerģētiku atbildīgo ministriju pārstāvjiem, sprieda, ko turpmāk iesākt ar 11 849 Latvijas pilsoņu parakstīto iesniegumu, kurā pieprasīts samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un dabas resursu nodokli (DRN) elektrībai un dabasgāzei visiem iedzīvotājiem bez izņēmuma.
Līdz 9. martam par to sabiedrisko iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” jau bija parakstījušies 14 850 pilsoņi.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas lietās Edijs Šaicāns atgādināja Saeimas deputātiem, ka iedzīvotāji sākuši vākt parakstus laikā, kad vēl nesaņēma valsts atbalstu, kurš būs spēkā līdz aprīļa beigām. Viņaprāt, šis atbalsts ir līdzvērtīgs tam, ko iedzīvotāji pieprasa pašlaik. Par vēl kādiem atbalsta pasākumiem, iespējams, varētu spriest aprīļa beigās, kad būšot lielāka skaidrība par energoresursu cenām, kuras pašlaik neesot iespējams prognozēt.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs norādīja, ka pieminētā atbalsta ietvaros valdība piešķīrusi 250 miljonus eiro. Ar šo atbalstu daļai iedzīvotāju elektrības rēķini ne tikai samazinājušies, bet arī ir pilnīgi apmaksāti. Gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu atbalstam svarīgs pasākums citstarp bijis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un elektrības sadales un pārvades tarifa samazināšana.
Tādējādi ieguvums iedzīvotājiem bijis pat lielāks nekā PVN samazināšana, ko viņi prasa pašlaik. PVN samazināšana neesot pats efektīvākais līdzeklis, lai sniegtu atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Pēc viņa teiktā, samazinātais PVN lielāku ieguvumu dotu turīgajiem Jūrmalas vai Rīgas apkārtnes iedzīvotājiem. Toties krietni mazāks daudzbērnu māmiņām divu istabu dzīvoklītī vai pensionāriem lauku viensētā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Natālija Cudečka-Puriņa apšauba DRN samazināšanas nepieciešamību. Pēc viņas domām, tie nesamazinās iedzīvotāju rēķinus par elektrību un dabasgāzi.
Saeimas neatkarīgais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Finanšu ministrijas pārstāvis velti lielās ar atbalstu, kuram no valsts budžeta iztērēti 250 miljoni eiro. Viņam, ģimenes privātmājas īpašniekam, agrāk elektrības mēneša rēķins bijis 60 līdz 80 eiro apmērā. Bet ar šo atbalstu tas sarucis līdz 12,60 eiro, kas, viņaprāt, ir ļoti dāsns Saeimas deputātam, kuram ienākumi ir krietni lielāki nekā daudzbērnu ģimenēm vai pensionāriem. Vjačeslavs Dombrovskis kaunināja Finanšu ministrijas pārstāvi, kurš klāsta par mērķētu atbalstu iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem. Patiesībā šo atbalstu nepelnīti saņem lepnu ģimeņu privātmāju īpašnieki, kuriem pietiek naudas elektrības rēķinu maksājumiem.
Deputāts nopaļāja arī Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas spējas prognozēt elektrības un dabasgāzes cenu kāpumu un PVN ieņēmumus, veidojot valsts budžetu 2022. gadam.
Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS) pauda izbrīnu par Finanšu ministrijas noraidošo attieksmi pret PVN samazināšanu, ko ierosināja jau pērn, veidojot šī gada budžetu, un vēlāk, kad strauji cēlās elektrības un dabasgāzes cenas. Drīz sāksies sējas laiks, sagaidāms minerālmēslojuma un dīzeļdegvielas sadārdzinājums. Biržā ievērojami cēlušās kviešu cenas, kas neizbēgami ietekmēs pārtikas produktu cenas. Uldis Augulis uzskata, ka šajos apstākļos valdībai iespējami ātrāk jāķeras pie PVN samazinājuma pārtikai, kā arī akcīzes nodokļa samazinājumu degvielai.
Pēc teju divu stundu ilgiem strīdiņiem komisijas deputāti nolēma lūgt valdībai paskaidrot, kā tā turpmāk plāno mazināt elektrības, dabasgāzes cenu straujo kāpumu.
