Latvijā plāno ierīkot vidējā ātruma kontroles sistēmu. Vai zināms, kuros autoceļu posmos paredzēts to ieviest? 14
Vidējā ātruma kontroles sistēmu Latvijā varētu ieviest 16 valsts autoceļu posmos, informēja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC).
Vienlaikus LVC skaidroja, ka precīzs posmu skaits, kuros šī sistēma tiks ierīkota, būs zināms pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas.
Par pamatu autoceļu posmu izvēlei, kuros ieviest sistēmu, ņemta ceļu satiksmes negadījumu statistika pēdējos trijos gados, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija, piemēram, aizliegums apdzīt.
Starp autoceļu posmiem, kuros paredzēts ieviest vidējā ātruma kontroles sistēmu, ir autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) posms no 24,2. līdz 40,1.kilometram, autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posms no 156,6. līdz 169,4.kilometram, autoceļa Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (A13) posms no 81,8. līdz 88,5.kilometram, autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30) posms no 22,1. līdz 29,2.kilometram, Rīgas apvedceļa (A5) posms no 23. līdz 28,7.kilometram, autoceļa Rīga-Igaunijas robeža (A1) posms no 13,4. līdz 20. kilometram, autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) posms no 102,2. līdz 116,1. kilometram, kā arī autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posms no 45. līdz 52,5. kilometram un no 134,9. līdz 140,8.kilometram.
Tāpat vidējā ātruma kontroles sistēmu varētu ieviest autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) posmā no 36,2. līdz 38,9. kilometram, autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no 24. līdz 30,8. kilometram, autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no 54,4. līdz 62,2. kilometram, autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) posmā no 150,2. līdz 159,7. kilometram, autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) posmā no 133,3. līdz 139,2.kilometram, autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posmā no 26. līdz 38,2.kilometram un autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (A8) posmā no 49,4. līdz 69,3.kilometram.
Attiecīgos autoceļu posmus ar vidējā ātruma kontroles sistēmu paredzēts aprīkot prioritārā secībā, atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Norādītie posmu galapunkti, kur paredzēta transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuru atpazīšanas kameru uzstādīšana, norādīti orientējoši, to faktiskā atrašanās vieta var tikt koriģēta aprīkojuma uzstādīšanas laikā, atkarībā no tehniskajām iespējām.
Gada sākumā Ceļu satiksmes drošības padome pieņēma lēmumu novirzīt 700 000 eiro vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanai valsts autoceļu tīklā. Projektu realizēs LVC.
Patlaban notiek darbs pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas, ir saņemtas Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) prasības vidējā ātruma kontroles risinājumiem. Abas institūcijas ir arī iepazīstinātas ar prioritāro posmu sarakstu un to izvēles metodoloģiju.
Plānots, ka iepirkums elektrības pieslēgumu projektu izstrādei tiks izsludināts maijā, savukārt iepirkums par vidējā ātruma kontroles sistēmas izstrādi un aprīkojumu – vasaras sākumā.
LVC atzīmēja, ka prasības un kārtību tehnisko līdzekļu uzstādīšanai, lai veiktu pārkāpumu fiksēšanu, neapturot transporta līdzekli, noteiks Ministru kabinets (MK) un atbilstošie MK noteikumi vēl ir izstrādes stadijā.
Vidējā ātruma kontroles sistēmā, šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu, pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma, transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts.
Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā, un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
