Latvija pilnībā atbalsta vīzu dialoga ar Krieviju iesaldēšanu 1
Latvija Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kas 21.oktobrī norisināsies Luksemburgā, iestāsies par vīzu dialoga ar Krieviju iesaldēšanu, – par to šodien vienojās valdība.
Ārlietu ministrija (ĀM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā par sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem un Latvijas pozīciju tajos norādījusi, ka diskusiju par atgriešanos pie pozitīvas ES-Krievijas sadarbības dienaskārtības varēs atsākt tikai pēc tam, kad Krievija būs izrādījusi patiesu gatavību un spērusi konkrētus soļus konflikta atrisināšanā Ukrainā.
Kā skaidroja ĀM preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir nemainīga jau kādu laiku.
“Latvija ir skeptiska par šo jautājumu,” atzina Eihebaums. “Krievija savā laikā vēlējās bezvīzu režīmu ar ES, šis jautājums strauji virzījās uz priekšu, taču tam punktu pielika Krievijas rīcība Ukrainā. Diez vai ar agresoru, pret kuru noteiktas sankcijas, mēs šajā jautājumā varam virzīties uz priekšu,” piebilda Eihenbaums.
Vispārējo lietu padomes sēdē, kur turpinās skatīt Eiropadomes secinājumu izpildi un ES Stratēģisko prioritāšu īstenošanu, Latvija arī iestāsies, lai smagas un organizētas noziedzības un terorisma apkarošanas jomā tiktu turpināts iesāktais darbs pie iekšējās drošības stratēģijas pārskatīšanas, kā arī uzskata, ka jāpievērš uzmanība terorisma, radikalizācijas un ārvalstu kaujinieku problemātikai.
Tāpat Latvija uzskata, ka kopīgā vīzu politika ir jāstiprina un jāattīsta, no vienas puses, veicinot labticīgo ceļotāju ceļošanas iespējas, no otras puses, saglabājot un stiprinot drošības līmenī Šengenas telpā bez iekšējām robežām. ĀM arī norādījusi, ka jāturpina progress uzsāktajos vīzu dialogos ar trešajām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot Austrumu partnerības valstīm. Tāpat jāturpina darbs pie atvērtajiem tiesību aktiem, kas veicinātu trešo valstu pilsoņu ceļošanas iespējas.
Migrācijas jomā ĀM uzsvērusi, ka ir būtiski izmantot labi pārvaldītas legālās migrācijas sniegtās iespējas visām iesaistītajām pusēm, vienlaikus efektīvi cīnoties pret nelikumīgu imigrāciju. Latvijas vērtējumā īpaši svarīga ir stratēģiskā pieeja migrācijas plūsmu pārvaldībā, vienlaikus praktiski risinot aktuālos izaicinājumus. Tāpat ir svarīgi efektīvi pārvaldīt ES ārējās robežas, maksimāli izmantojot tās iespējas, ko sniedz praktiskā sadarbība, īpaši ES robežapsardzības aģentūras “Frontex” mērķos, kā arī jaunās tehnoloģijas, attīstot praktiski piemērojamu Viedo robežu konceptu.
Savukārt patvēruma politikas jautājumā Latvija uzskata, ka atbildībai un solidaritātei ir jābūt cieši saistītām. Tālākai solidaritātes principa attīstībai jābūt cieši saistītai ar saistību izpildi un jābalstās uz jau esošajiem instrumentiem, saglabājot dalībvalstu brīvprātīgas līdzdalības principu un ņemot vērā nacionālo sistēmu kapacitāti.
Tāpat, ņemot vērā pieaugošo digitalizācijas jomas nozīmi cilvēku ikdienā, Latvija uzskata, ka ir svarīgi pievērst atbilstošu uzmanību kiberdrošībai un cīņai ar kibernoziedzību, kā arī izveidot vienotu datu aizsardzības regulējumu ES, kā arī pasažieru datu reģistra izveidi.
