Latvija pievienosies aicinājumam liegt Krievijas sportistiem dalību Ziemas Olimpiskajās spēlēs 13
Latvijas Antidopinga nodaļa pievienosies ārvalstu kolēģiem aicinājumā liegt Krievijas sportistiem piedalīties 2018.gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts sporta medicīnas centra Latvijas Antidopinga nodaļas vadītājs Mārtiņš Dimants.
Dimants skaidroja, ka pievienošanās aicinājumam notiks jau tuvākajā laikā.
Kā ziņots, Nacionālo Antidopiga aģentūru organizācijas (NADO) biedres aicinājušas liegt Krievijas sportistiem piedalīties 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs. NADO aicina diskvalificēt Krieviju, jo “ir pierādīta tās krāpšanās 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs un tā nespēj pildīt savus pienākumus cīņā par tīru sportu”.
Tāpat NADO līderi apsūdz Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), ka tā “turpina atteikties saukt pie atbildības Krieviju par vienu no lielākajiem dopinga skandāliem sporta vēsturē”.
Diskvalifikāciju pieprasa ASV, Austrijas, Austrālijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Japānas, Jaunzēlandes, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Singapūras, Somijas, Vācijas, Zviedrijas nacionālās antidopinga organizācijas, kā arī Nacionālo Antidopinga organizāciju institūts.
Šonedēļ aicinājumam pievienojās vēl virknes valstu, tostarp Igaunijas, antidopinga organizācijas.
Samilzušā dopinga skandāla dēļ Krievijas sportistiem pērn varēja iet secen Riodežaneiro Vasaras olimpiskajās spēlēs, taču par šīs valsts atlētu dalību Olimpiādē lēma sporta veidu starptautiskās federācijas. Tā no olimpiskajām spēlēm tika diskvalificēti 68 Krievijas vieglatlēti.
Pērnā gada decembra sākumā Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgā izmeklēšanas komisija kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadībā publicēja sava ziņojuma otro daļu par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk kā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.
Tāpat ziņojumā tika atklāts, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), Krievijas Antidopinga aģentūra un Maskavas antidopinga laboratorija.
Maklarena ziņojumā bija norādīts, ka pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas.
WADA apturēja Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) darbību, ka arī slēdza Maskavā bāzēto antidopinga laboratoriju.
Tiesa, otrdien laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka WADA pret 95 Krievijas sportistiem atcels apsūdzības, jo tai nav izdevies iegūt pietiekami daudz pierādījumu par atlētu līdzdalību šīs valsts vērienīgajā dopinga programmā. Laikraksta rīcībā nonāca WADA ģenerāldirektora Olivjē Nigli parakstīts dokumentus, kurā teikts ka pret 95 no 96 aizdomās turētajiem Krievijas atlētiem, izmeklēšana tiks beigta, jo nav izdevies iegūt daudz pierādījumu.
Maskava līdz šim ir noliegusi, ka Krievijā būtu darbojusies valsts izveidota dopinga programma.
