Pirmie patvērumu saņēmušie Sīrijas un Eritrejas bēgļi plāno mācīties un strādāt Latvijā 3
Divas ģimenes, kuras pārvietotas no Grieķijas un kurām Latvijā piešķirts alternatīvais statuss, plāno palikt dzīvot šajā valstī – meklēt šeit darbu dažādās jomās un mācīties.
Minētās divas ģimenes – kopumā seši cilvēki – ieradās Latvijā februāra sākumā. Viena no ģimenēm ir no Eritrejas, bet otra – no Sīrijas.
Robels no Eritrejas, kuram ir plašas valodu zināšanas, strādās patvēruma meklētāju centrā, savukārt viņa dzīvesbiedre Seneita vēlas apgūt medmāsas profesiju. Iepriekš Robels studējis viesnīcu vadību un šajā jomā arī darbojies, bet Seneita strādājusi skaistumkopšanas jomā.
Šī ģimene jau atradusi sev dzīvesvietu – pie kādiem Latvijas draugiem, netālu no Muceniekiem. Robels saka, ka sameklēt mājokli nebija grūti. Taujāts, vai bija grūtības citos jautājumos, viņš veltīja pateicības vārdus mentoriem, kuri esot ļoti izpalīdzīgi.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ģimenes locekļiem nolēmusi piešķirt alternatīvo statusu. Robels latviski stāsta, ka šo lēmumu gaidīja divus mēnešus un 15 dienas. “Mēs šeit jūtamies kā mājās, un dienas skrien,” viņš piebilst.
Otrajā ģimenē no Sīrijas ir četri cilvēki – Masads, Mariama un divi bērni. Mariama darbojusies farmācijas jomā un vēlētos šo darbu turpināt arī Latvijā, bet Masads bijis viesmīlis un darbojies arī tekstila nozarē. Arī viņš Latvijā labprāt turpinātu strādāt savā nozarē.
Runājot par nākotnes plāniem, šī ģimene norāda, ka bērniem būs jāiet skolā, bet viņiem jāmācās valoda un jāmeklē darbs. Viņi min, ka varētu dzīvot Rīgā, Liepājā vai kādā citā pilsētā, tomēr svarīgākais dzīvesvietas izvēlē esot skola bērniem, darbs un arī infrastruktūra. Ģimenei no Sīrijas dzīvesvieta vēl tiek meklēta, un tā šobrīd uzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos.
Abas ģimenes pauž pateicību par patvēruma piešķiršanu un palīdzību. “Liels paldies, Latvija,” sacīja Robels. Viņš sarunas gaitā tulkoja pārējo teikto uz angļu valodu un ik pa laikam kaut ko teica arī latviski. Robels arī norādīja, ka pagaidām latviešu valoda nešķiet pārāk sarežģīta.
Ģimenes arī stāstīja, ka, piemēram, iepērkoties var paskaidrot latviski, ko viņiem vajag, un arī pajautāt cenas. Maza meitenīte no Sīrijas ģimenes arī demonstrēja savas latviešu valodas zināšanas, noskaitot līdz desmit, nosaucot dažādas ķermeņa daļas, kā arī sacīja, ka mīl Latviju.
Abas ģimenes uzsver, ka plāno palikt Latvijā, mācīties valodu un strādāt šeit.
PMLP pārstāve Santa Jonāte aģentūrai LETA sacīja, ka saistībā ar pārējo pārvietoto personu statusu vēl notiek lietu izvērtēšana. Šis process aizņem laiku, jo katru lietu izskata individuāli.
Personas ar alternatīvo statusu deviņus mēnešus var saņemt pabalstu – viens ģimenes loceklis saņems 139 eiro mēnesī, bet katrs nākamais ģimenes loceklis – 97 eiro. Ja šis cilvēks sāk strādāt un saņem atalgojumu, kas pārsniedz minimālo mēnešalgu, pabalsts vairs netiek maksāts.
Līdz ar alternatīvā statusa saņemšanu turpmāk ar šīm personām nodarbosies institūcijas, kuras iesaistītas ārvalstnieku integrācijā, – Kultūras ministrija, Labklājības ministrija un citas iestādes. PMLP gan apstiprina, ka tagad ģimenēm tiks noformēti personu apliecinoši dokumenti un tās drīkstēs pārvietoties pa Eiropas Savienību (ES).
PMLP vēl lemjot, vai piešķirt alternatīvo vai bēgļa statusu pārējiem uz Latviju no Grieķijas un Itālijas pārvietotajiem ārvalstniekiem.
Jau ziņots, ka februāra sākumā uz Latviju ES pārvietošanas programmas īstenošanas gaitā tika pārvietotas divas ģimenes no Sīrijas un Eritrejas, tai skaitā divi pirmsskolas vecuma bērni.
Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka personai tās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana, ir smagi un individuāli draudi, kas apdraud dzīvību vai veselību plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku, ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu gadījumā. Alternatīvais statuss atšķiras ar to, ka PMLP reizi gadā pārskata konkrēto gadījumu.
Savukārt bēgļa statusu piešķir personām, kuras savā mītnes zemē pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ un iepriekš minēto iemeslu dēļ persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību, un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas.
Latvija pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm
– Grieķijas un Itālijas, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm, un, kā martā Saeimas Nodarbinātības apakškomisijā norādīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, šajā gadījumā tā varētu būt Turcija.
Pirmie patvēruma meklētāji Latvijā tika nogādāti februārī, līdz ar to kopumā no ES dienvidvalstīm uz Latviju līdz šim pārvietoti 23 ārvalstnieki.
