Latvijā pērn bijis lielākais nabadzības riskam pakļauto īpatsvars Baltijā 2
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, turklāt Latvijā tas ir augstāks nekā abās pārējas Baltijas valstīs, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati, kas apkopoti par 2018.gadu un aptver 25 no 28 bloka valstīm.
Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,4% no visiem iedzīvotājiem jeb 543 000 cilvēki.
Lietuvā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pērn pakļauto īpatsvars sabiedrībā sasniedza 28,3%, un riskam pakļauti bija 794 000 cilvēku, savukārt Igaunijā šis īpatsvars ir mazāks – 24,4% jeb 318 000 cilvēku.
ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 21,7% iedzīvotāju jeb apmēram 109,16 miljoni cilvēku.
Visaugstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Bulgārijā (32,8%), Rumānijā (32,5%) un Grieķijā (31,8%). Augstāks nekā vidēji ES šis īpatsvars ir arī Itālijā (27,3%), Spānijā (26,1%), Horvātija (24,8%), Kiprā (23,9%) un Luksemburgā (21,9%).
Zemāks nekā ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Portugālē (21,6%), Beļģijā (19,8%), Ungārijā (19,6%), Maltā (19%), Polijā (18,9%), Vācijā (18,7%), Zviedrijā (18%), Austrijā (17,5%), Dānijā un Francijā (abās valstīs 17,4%), Nīderlandē (16,7%), Somijā (16,5%), Slovēnijā (16,2%) un Čehijā (12,2%).
Par Īriju, Lielbritāniju un Slovākiju dati par 2018.gadu nav pieejami.
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti cilvēku vidū ir visi tie, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem: pastāv nabadzības risks, ir nopietna materiālā atstumtība vai viņi dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti – mājsaimniecībā esošie cilvēki līdz 59 gadu vecumam pēdējā gada laikā ir strādājuši mazāk nekā 20% no sava kopējā potenciālā darba laika.
Materiālās deprivācijas līmenis tiek noteikts, ņemot vērā šādus faktorus – spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa, zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iegādāties automašīnu, nopirkt jaunu apģērbu novalkātā vietā, iegādāties divus pārus kurpju, atļauties nelielus līdzekļus personīgiem izdevumiem jeb tā dēvēto kabatas naudu, finansiāli atļauties vaļasprieka aktivitātes, ieturēt maltīti kopā ar ģimeni vai draugiem vismaz reizi mēnesī, samaksāt par interneta savienojumu.
Ja vismaz piecas no šīm deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā un sociālā atstumtība.
Saskaņā ar “Eurostat” metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.
Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaita samazināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem, kas noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”.
