Latvija pelnīšot kā kinozvaigzne 1
Latvijas kā filmēšanas vietas izmantošana varētu trīs gadu laikā piesaistīt 50 miljonus eiro ārvalstu kapitāla, pārliecināts producents un režisors Andrejs Ēķis.
Citi kino nozares profesionāļi to dēvē par optimistisko plānu un savās prognozēs ir piesardzīgāki.
Lai Latvijas vārdu spilgti ierakstītu pasaules filmu veidošanas pakalpojumu kartē, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar kino nozares profesionāļiem oktobra otrajā pusē rīko starptautisku divu dienu konferenci, kā arī izveidojusi videofilmu ārvalstu projektu piesaistei radošo industriju nozarē.
Kino industrijas konference “Magnetic Latvia” šī gada 18. un 19. oktobrī iecerēta kā viens no starptautiskā kino festivāla “Riga IFF 2019” notikumiem. Savu dalību pasākumā apstiprinājuši vairāk nekā desmit lektori ar vērtīgu starptautisku pieredzi radošo industriju jomā.
Tiek sagaidīts, ka konferencē piedalīsies arī 30 līdz 40 ārvalstu producentu, kas nākotnē varētu kļūt par vietējo kino veidotāju sadarbības partneriem.
Konferences otrajā dienā iecerēts ārzemju filmu veidotājus iepazīstināt ar Latvijas kā filmu veidošanas vietas ievērojamu potenciālu. Lai to varētu paveikt, no kino pilsētiņas “Cinevilla” ceļā dosies īpaši šim mērķim noīrēts helikopters, kas vairākās tūrēs izrādīs ārvalstu kino ļaudīm Latvijas iespaidīgākās ainavas.
Lai papildus Latvijas vides iespējām popularizētu arī filmu veidošanas profesionāļu pakalpojumus, pēc LIAA pasūtījuma izveidota īsa video filmiņa. Tās režisors ir Dzintars Dreibergs, kurš video radīšanā izmantojis savu sadarbības pieredzi ar 10 reizes “Emmy” balvai nominēto latviešu komponisti no ASV Lolitu Ritmanis.
Viņa ierakstā stāsta par savu pozitīvo iespaidu, kopā ar Dzintaru Dreibergu strādājot pie viņa filmas “Dvēseļu putenis”, un sniedz augstu vērtējumu Latvijā pieejamajām tehnoloģijām, kino jomas profesionāļu meistarībai, kā arī vides ainaviskumam un sasniedzamībai.
Viens no ārvalstu kino grupu piesaistes instrumentiem ir vietējās līdzfinansējuma programmas. Arī Latvijā darbojas tā dēvētā “cash rebate” sistēma, kuras ietvaros 20–25% investīciju tiek atmaksātas no valsts budžeta vai no Rīgas pašvaldības budžeta.
Pēc Latvijas kinoproducentu asociācijas ziņām, laikā no 2013. līdz 2019. gadam šādi tikuši atmaksāti 3,495 miljoni eiro, kamēr ar ārvalstu projektu starpniecību Latvijā šajā laikā ieplūduši 16,685 miljoni eiro.
“Latvija pagaidām nevar “pacelt” lielus Holivudas projektus. Mēs varam piesaistīt vidēja budžeta Eiropas filmas, un tādas jau arī pašlaik tiek filmētas Latvijā,” skaidro Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, norādot, ka valsts piešķirtais līdzfinansējuma apjoms ir ierobežots: šajā jomā tas ir 800 tūkstoši eiro.
“Lietuvā un Igaunijā ārvalstu filmu uzņemšanai ir pieejams daudz lielāks līdzfinansējums. Šajā ziņā kaimiņvalstis mums ir aizsteigušās priekšā.”
Kā piemēru viņa min slavenā Holivudas režisora Kristofera Nolana lēmumu savu jauno spiegu trilleri filmēt Tallinā. “Tas arī Igaunijai bija pirmais šāds precedents, tā D. Rietuma.
“Igaunijas valsts no šī projekta izdevumiem atmaksāja filmas veidotājiem vairāk nekā četrus miljonus eiro, taču ieguvums bija nesalīdzināmi lielāks.”
Tomēr arī Latvijas filmu industrijā ir zināmi precedenti, kad ārvalstu filmu projekta autori nemaz netīko pēc līdzfinansējuma un izvēlas filmēšanas vietu, balstoties uz citiem kritērijiem. Zinot par šādu apsvērumu pastāvēšanu, Latvijas potenciāls izskatās jau krietni konkurētspējīgāks.
