Precēties var, dzert nevar 10
Savukārt Lietuvas Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles biroja direktore Gražina Beliana stāsta, ka Lietuvas sabiedrība vecuma cenza paaugstināšanu alkohola iegādei līdz 20 gadiem, kas stājās spēkā šī gada sākumā, uztvērusi bez lieliem satraukumiem: “No ražotāju un tirgotāju puses gan, protams, bija pārmetumi. Viņu galvenais arguments – esot neloģiski, ka cilvēks no 18 gadiem drīkst balsot vēlēšanās, dienēt armijā, precēties, bet lietot alkoholu ne. Tomēr fizioloģiski 18 gados cilvēka organisms vēl nav nobriedis un alkohola lietošana var radīt smagākas sekas nekā 20 gados. Turklāt, jo vēlāk cilvēks sāks cilāt glāzīti, jo mazāks risks, ka tas viņam kļūs par paradumu. Tādēļ vecuma cenza palielināšana līdz 20 gadiem mums bija liela uzvara.”
Lietuvas ierēdne atzīst, ka lietuvieši pēc alkohola dodas nevis uz Latviju, bet gan uz Poliju, kur krietni lētāks ne vien grādīgais, bet arī pārtika. “Protams, ir arī jaunieši, kuri mēģina šādos braucienos apiet vecuma cenzu. Taču 20 gadu ierobežojums Lietuvā attiecas ne tikai uz alkohola pirkšanu, bet arī lietošanu un glabāšanu.”
Indējamies ar lētu kosmētisko spirtu
Kas vienam inde, citam peļņa. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe Baltijas asamblejas sēdē varēja lepni informēt, ka pērn Latvija alkohola akcīzē iekasējusi 198 miljonus eiro, bet šogad plānots vēl vairāk – aptuveni 227 miljoni eiro. Par šādu pieaugumu ļauj runāt ne tikai alkohola pircēji no Igaunijas, bet arī mūsu dienestu cīņa ar nelegālā alkohola apriti.
Papildus tam klāt nācis pilnīgi jauns izaicinājums – kosmētiskais spirts. Eiropas regulas liedz to aplikt ar akcīzes nodokli, bet Latvijas iedzīvotāji, riskējot ar savu veselību, gatavi šādu produktu dzert, lai apreibinātos. Konkrēts piemērs – kāds Polijas uzņēmējs īpaši Baltijas tirgum ražojot kosmētisko spirtu ar 60% alkohola saturu. Tas tiekot pārdots kā saimniecības prece 250 ml pudelēs par cenu zem viena eiro. Balvos ar iedzīvotāju skaitu nedaudz virs 7000 cilvēkiem vienām mazā veikaliņā mēneša laikā esot realizētas 2500 pudeles šī produkta. “Diez vai Balvu iedzīvotāji pēkšņi iecienījuši šī šķidruma unikālās kosmētiskās īpašības. Lai gan Eiropas regula paredz Eiropas Savienībā atbrīvot no nodokļiem spirtu, kas paredzēts kosmētisko līdzekļu ražošanai, vairāk uzmanības jāpievērš produktu klasifikācijai – kurā brīdī varam runāt par etilspirtu un kad tas kļūst par kosmētisko produktu,” sprieda B. Šmite-Roķe. Lietuva poļu kosmētisko spirtu mēģinājusi aplikt ar akcīzes nodokli, bet šobrīd šī lieta jau aizgājusi līdz Eiropas tiesai. Latvijas VID, gaidot Eiropas tiesas spriedumu, pagaidām neķeras šai problēmai klāt.
