Latvijā “pelēkais veipu tirgus” pērn sasniedzis 27%: Jaunieši šīs vietas ļoti viegli atpazīst 0
Latvijā pelēkais tirgus vienreiz lietojamo e-cigarešu segmentā pagājušajā gadā bija 26,8%, kas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā, trešdien pētījuma “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2022-2024” prezentācijā informēja tā autors Arnis Sauka.
Pēc pētījuma datiem, arī 2024.gada pirmajos četros mēnešos pelēkais tirgus vienreiz lietojamo e-cigarešu segmentā veidoja 26,8%.
Pelēkais tirgus atkārtoti uzpildāmajām e-cigaretēm un tām paredzēto šķidrumu kārtridžu segmentā 2023.gadā bija 25,5%, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir samazinājums par 0,9 procentpunktiem. Savukārt šogad pirmajos četros mēnešos pelēkais tirgus šajā segmentā bija 27,1%.
Gatavo e-cigarešu šķidrumu vai to sajaukšanai paredzēto sastāvdaļu jomā pelēkais tirgus 2023.gadā bija 27,4%, kas ir samazinājums par 0,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022.gadu. Šogad pirmajos četros mēnešos pelēkais tirgus šajā segmentā bija 27,2%.
E-cigarešu uzpildes tvertņu un citu atsevišķi nopērkamu maināmo detaļu segmentā pelēkais tirgus pagājušajā gadā bija 27,1%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Šogad pirmajos četros mēnešos pelēkais tirgus šajā segmentā bija samazinājies līdz 26,6%.
Savukārt pelēkā tirgus īpatsvars nikotīna spilventiņu segmentā pērn bija 26,5%, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2022.gadā. Šogad pirmajos četros mēnešos pelēkais tirgus šajā segmentā bija 26,6%.
Sauka skaidroja, ka pētījumā ar pelēko tirgu definēts tas beztabakas nikotīna produktu daudzums, kuru patērētājs iegādājas “no rokas”, interneta saziņas vietās, piemēram, “Telegram”, “Facebook, vai ārpus Latvijas reģistrētos internetveikalos.
Visbiežāk Latvijā tiek lietotas vienreizējās e-cigaretes – no kopējā aptaujāto skaita 2023.gadā un 2024.gadā 32% atbildējuši, ka vienreizējās e-cigaretes lieto ikdienā vai vairākas dienas nedēļā, kamēr 13% respondentu atbildējuši, ka nelieto šādu produktu.
Sauka stāstīja, ka 2023.gadā 48% aptaujāto pētījumā atzinuši, ka pelēkās tirdzniecības vietas ir ļoti viegli atpazīt vai samērā viegli atpazīt, savukārt 2024.gadā šādi atzīmējuši 49% no aptaujātajiem.
Respondentu jaunākās vecuma grupās, sevišķi no 18 līdz 29 gadiem un no 30 līdz 39 gadiem, biežāk atbildējuši, ka pelēkās tirdzniecības vietas vienmēr ir viegli atšķirt no legālajām, salīdzinājumā ar vecākām aptaujāto grupām, norādīja Sauka.
Kā galveno iemeslu, kāpēc iedzīvotāji izvēlas produktu iegādāties pelēkajā tirgū, 53% aptaujāto minējuši finansiālo izdevīgumu. Savukārt kā iemeslu pirkt produktu legālajā tirgū 2023.gadā 44% minējuši kvalitāti un 2024.gadā 42%. Kā otrs populārākais iemesls minēts ērtums – 2023.gadā šādi atbildēja 42% aptaujāto un 2024.gadā 41%.
Pētījuma dati liecina, ka beztabakas nikotīna produktu lietošana Latvijā ir strauji pieaugoša tendence. Salīdzinot elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, kas nodots patēriņam, legālā aprite 2023.gadā ir dubultojusies salīdzinājumā ar 2021.gadu. Savukārt tabakas aizstājējproduktu – nikotīna spilventiņu – aprite šajā pašā laika posmā ir pieaugusi 3,5 reizes.
Tāpat pētījumā konstatēts, ka legālie specializētie beztabakas produktu tirgotāji 2023.gadā nodokļos valstij nomaksājuši aptuveni 25,82 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 6,31 miljonu vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt kopējie nodokļu ieņēmumi no legālās beztabakas nikotīna produktu aprites Latvijā 2023.gadā bija 42,62 miljoni eiro, kas ir par 29,4% vairāk nekā 2022.gadā.
Sauka atzīmēja, ka šajos ieņēmumos nav ņemti vērā valsts zaudējumi, ko rada beztabakas nikotīna tirgus, piemēram, veselības aprūpes izmaksās, kas saistītas ar šo produktu apriti.
Pētījuma aprēķiniem izmantoti interneta aptaujas dati, kurā respondentu skaits bija no 1502 līdz 1524 atkarībā no jautājuma un gada. Aptaujās piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Datu vākšanu īstenoja pētījumu aģentūra “Norstat Latvija”.
