Pēdējās divas nedēļas bijušas par 4 līdz 8 grādiem siltākas nekā parasti 0
Pēdējās divas nedēļas – kopš 6.februāra – Latvijā vidējā gaisa temperatūra bijusi par 4 līdz 8 grādiem siltāka nekā parasti, aģentūra informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
LVĢMC Hidroģeoloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa pastāstīja, ka februāra siltuma rekordi gan vēl nav krituši. Pagājušā diennaktī siltuma rekords reģistrēts tikai vienā novērojumu stacijā, Zīlānos, kur gaisa temperatūra sasniegusi plus 4,4 grādus. Iepriekšējos gados bijis gadījums, kad 18.februārī gaiss šajā novērojumu stacijā sasilis līdz 4,3 grādiem.
Savukārt Jelgavā pagājušā diennaktī gaisa temperatūra sasniegusi plus 7 grādus, tomēr arī šis nav 18.februāra siltuma rekords un iepriekšējos gados novērojumu stacijās fiksētas arī siltākas dienas.
Sniega sega patlaban visā Latvijas teritorijā ir nokususi – šorīt 4 centimetri sniega reģistrēti vienīgi Alūksnes novērojumu stacijā. Vidzemē un Latgalē šonakt uzsnidzis viens centimetrs slapja sniega, tomēr lietus to atkal nokausējis.
Krūmiņa norādīja, ka meteoroloģiskā ziema šogad būs bijusi ļoti īsa – stabils sals iestājies janvāra otrajā dekādē un noturējies tikai līdz 6.februārim.
Tuvākajās divās trīs nedēļās noturīgs aukstums, visticamāk, nav gaidāms, taču sinoptiķi atzīst, ka ziemas atgriešanās nav izslēdzama. “Ir bijuši gadījumi, kad pēc siltuma perioda pavasarī notiek ziemas atgriešanās. Pastāv varbūtība, ka ziema varētu uz laiku atgriezties, taču tā nebūs ilgstoša un noturīga,” norādīja Krūmiņa.
LVĢMC vadošā hidroloģe Līga Klints pastāstīja, ka siltā laika dēļ ūdens līmenis upēs ir nedaudz paaugstinājies, vērojama ledus segas samazināšanās un dažviet veidojas izskalojumi. Nokrišņu dēļ uz ūdenstilpju ledus segas izveidojusies arī ūdens kārta.
Saskaņā ar hidrologu prognozēm, par spīti siltajam laikam, ledus iešana drīzumā nav gaidāma. Klints norādīja – kaut arī pavasarī, atkušņa laikā, ūdens noteikti būs mazāk, jo sniega sega jau ir izkususi, plūdu iespējamību izslēgt nevar, jo janvāra nogalē, iestājoties stipram kailsalam, uz ūdenstilpēm strauji izveidojusies bieza ledus sega. Ledus biezuma dēļ pastāv iespēja, ka upju šaurākajās vietās veidosies ledus sastrēgumi, kas varētu izraisīt tuvējo teritoriju applūšanu.
