Pēc vakcinācijas miris 90 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs. Eksperti izvērtēs, vai nāvi varētu būt izraisījusi vakcīna 42
Šobrīd ir pāragri izdarīt jebkādus secinājums par to, ka vakar ziņoto 90 gadus vecas personas nāvi būtu izraisījusi vakcīna pret Covid-19, valdības sēdē otrdien skaidroja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.
Vakar ZVA saņēma informāciju par sociālās aprūpes centrā “Selga” notikušu 90 gadus veca cilvēka nāves gadījumu vairākas dienas pēc vakcinācijas.
Vakcinācijas pret Covid-19 veicējs sola šodien sniegt informāciju par šo gadījumu, turklāt ceļonsakarību ar vakcīnu izvērtēs ārstu-ekspertu komisija.
Līdz šim Eiropā nav apstiprināta neviena nāves gadījuma cēloņsaistība ar vakcīnu pret Covid-19.
Tāpat ZVA vērš uzmanību, ka vakcinācija pret Covid-19 nemazinās citu iemeslu izraisītu mirstību.
“Vakcinējot vecākus cilvēkus, protams, tas nemaina šo cilvēku kopējo veselibas stāvokli un citus iemeslus, kuri var izraisīt nāvi un, protams, ka šādā vecumā paredzamais dzīves ilgums ir zems,” skaidroja Henkuzens.
Tāpat viņš iepazīstināja valdību ar Eiropas Zāļu aģentūras vadlīnijām par vakcīnu uzlabošanu, lai tās labāk aizsargātu pret jaunajiem Covid-19 paveidiem. Tās paredz, ka vakcīnas tiks pilnveidotas, balstoties uz esošo tehnoloģiju, papildinot to struktūru ar antigēnu, kas izraisa atbildes reakciju organismā pret jaunajiem Covid-19 paveidiem.
Tas nozīmē, ka vakcīnu pret jaunajiem Covid-19 paveidiem izstrādes pamatošanai nav nepieciešams veikt tālākus laboratorijas pētījumus.
Līdz ar to, pēc Henkuzena paustā, sagaidāms, ka vakcīnu pret Covid-19 paveidiem ražos tas pats pamata vakcīnas ražotājs, un tas tiks paveikts saskaņā ar procesiem un kontroles mehānismiem, kas piemēroti pamata vakcīnai. Ražotājam būs nepieciešams iegūt datus, kas parāda vīrusa paveida vakcīnas kvalitātes atbilstību standartiem, kas piemēroti pamata vakcīnai.
Jau ziņots, ka Henkuzens iepriekš skaidroja, ka vakcīnu blakusparādības jebkurā gadījumā ir pārejošās un ievērojami atsver saslimšanas radītos riskus.
Arī no trīs vakcīnām, kas šobrīd ir pieejamas,- par blaknēm ziņo no 0,5% līdz 1,9% gadījumos. Blakņu biežums arī esot atkarīgs no tā, vai tā ir pirmā vai otrā deva. Kopumā mRNA vakcīnām – “Pfizer”/”BioNtech” un “Moderna” – biežāk un izteiktākas blaknes ir pēc otrās devas, savukārt adenovīrusa, proti, “AstraZeneca” vakcīnām, blaknes ir biežāk tieši pēc pirmās devas.
Kā aģentūru LETA informēja ZVA, visām vakcīnām blakusparādības visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc vakcinācijas, ilgst dažas dienas un tad strauji izzūd. Parasti tās ir mazāk izteiktas vecāka gadagājuma cilvēkiem. Minētais ir saskaņā ar līdz šim jau zināmo informāciju par šo vakcīnu reaktogēniskumu, kas bija pieejama, reģistrējot visas Covid-19 vakcīnas.
ZVA uzsver, ka tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu saņemšanas arī pēc Covid-19 vakcīnu ievadīšanas var tikt novērotas blakusparādības.
Ja pēc kādas vakcīnas devas saņemšanas tiek novērotas sagaidāmas, bet izteiktas organisma reakcijas, kuru rezultātā īslaicīgi, bet būtiski pazeminās darbaspējas, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš pēc konsultācijas var lemt par darbnespējas lapas piešķiršanu.
Kā vēstīts, pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā (ES), tostarp vakcīnas pret Covid-19, tāpat kā visas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem drošuma, kvalitātes un efektivitātes standartiem. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām vakcīnu izpētei un apstiprināšanai netika veiktas.
ZVA uzsver, ka vakcīnas pret Covid-19 ES tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja Eiropas Zāļu aģentūra saņem uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, ka vakcīnu sniegtie guvumi daudzkārt pārsniedz riskus.
Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.
Pētnieki jau vairāk nekā desmit gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie iepriekšējie pētījumi kalpo par pamatu ātrākai vakcīnu izstrādei Covid-19 pandēmijā.
Pēc visu zāļu, arī vakcīnu, nonākšanas tirgū visu ES dalībvalstu atbildīgās iestādes, Latvijā – ZVA, pastāvīgi apkopo un vērtē jaunāko informāciju par zālēm. ZVA tostarp rūpīgi analizē saņemtos ziņojumus par blaknēm un nepieciešamības gadījumā veic reglamentējošas darbības, piemēram, ar jaunu drošuma informāciju tiek papildināta lietošanas instrukcija un zāļu apraksts.
