Ilustratīvs foto

Latvijā patentēta ierīce urīna savākšanai suņiem 1

Aizvadītajā gadā Latvijā par 14 % ir pieaudzis kopējais piešķirto izgudrojumu patentu skaits – piešķirti 87 izgudrojumu patenti, pamatojoties uz nacionālajiem pieteikumiem, kā arī apstiprināti 1287 Eiropas patenti un attiecināti 59 Eiropas patenti. Lielāko patentu saņēmēju skaitā ir Latvijas universitātes, taču netrūkst arī izgudrotāju no tautas pieteikumu un uzņēmumu patentu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas

Tā, piemēram, rīdzinieks Grigorijs Zabavins pērn saņēmis Latvijas patentu par urīna savākšanas ierīci dzīvniekiem, kas sastāv no siksnām piestiprināšanai dzīvnieka ķermenim, nodalījuma urīna savākšanai – urīna vāceles. Šai vācelei ir konusveidīgs gals, kuru nogriež, lai to iztukšotu. Ierīce no līdzīgām atšķiras ar to, ka piestiprināšanas siksnu garums ir pielāgots, lai vāceli būtu iespējams pārvietot gar dzīvnieka vēderu, tādējādi ļaujot to izmantot gan suņiem, gan kucēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāds cits rīdzinieks Eduards Bura pērn saņēmis patentu par aerodinamisku tuneli kombinācijā ar caurspīdīgu bumbu, kura gaisa plūsmas iedarbībā spēj pacelt un noturēt vismaz vienu cilvēku, bet pēc tam spēj laideni nolaisties vertikālā gaisa plūsmā, un tās nolaišanos ir iespējams vadīt. Vertikālais tunelis satur arī starta un nolaišanās laukumu.

Izgudrotājs Dmitrijs Čerņiševs pērn savukārt pieteicis patentu automatizētai ierīcei karogu izkāršanai uz ēku sienām un citām virsmām, Andris Miežubrālis ierīci siltumnīcu dēstu diedzēšanai un augu audzēšanai, bet Boriss Jurjevs iekārtu kompostēšanai ar vermikultūras izmantošanu.

Izgudrojumu aizsardzībai 2017. gadā Patentu valdē kopumā saņemti 97 patentu pieteikumi. Tas ir nedaudz mazāk nekā Lietuvā, kur pērn saņemti 127 patentu pieteikumi, bet gandrīz trīs reizes vairāk nekā Igaunijā, kur 37 patentu pieteikumi (neieskaitot 37 lietderīgo modeļu reģistrācijas pieteikumus).

„Patentu pieteikumu skaits, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un uzņēmējdarbības vides apjomus, ir vērtējams kā atbilstošs,” atzīmē Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Visaktīvāk patentus piesaka universitātes

2017. gadā visvairāk patentu piešķirts Rīgas Tehniskajai universitātei, kas kopskaitā saņēmusi 11 patentus, nedaudz mazāk – 10 patenti – tika piešķirti Rīgas Stradiņa universitātei.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), piemēram, ieguvusi patentu par putubetona ar samazinātu rukumu izgudrošanu. Šis putubetons satur putustikla granulas un pucolāna mikropiedevu, kas ir mikrosilīcija un metakaolīna ražošanas blakusprodukts. RTU pieteikusi patentu arī par stiegrota betona skrūvpāļa izgudrošanu un ūdens filtra filtrējošā elementa izgatavošanas paņēmienu.

Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki saņēmuši patentus par, piemēram, taukainās hepatozes ārstēšanas efektivitātes noteikšanas paņēmienu, pēkšņas nāves iespējamības riska prognozēšanas paņēmienu u.c.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte savukārt ieguvusi patentu par sapropeļa ieguves iekārtas ieplūdes mezgla izgudrošanu, pieteikts patents arī par saules bateriju saulei sekošanas ierīci. Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija saņēmusi patentu par izgudroto rastra attēlu pārveidotāju krāsainai lāzermarķēšanai uz metāla virsmas.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieki patentējuši kurināmo granulu iegūšanas paņēmienu. Vispirms sasmalcinātas augu valsts izejvielas granulē, tad tās apstaro ar augstas frekvences elektromagnētisko lauku. Pēc apstarošanas granulas tiek atdzesētas un pārklātas ar, piemēram, augu eļļām.

Savukārt augsto tehnoloģiju uzņēmumu un augstskolu dibinātais Vides, Bioenerģētikas un Biotehnoloģijas kompetences centrs pērn ieguvis patentu par jauniem mikroorganismu celmiem, kurus izmanto notekūdeņu attīrīšanai. Iegūti divi jauni mikroorganismu celmi, kuri uzrāda augstu efektivitāti farmācijas rūpniecības notekūdeņu attīrīšanā un ir piemēroti rūpnieciskai ražošanai.

Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmums AS “Brīvais vilnis” pērn pieteicis patentu zivju konservu un to pagatavošanas paņēmiena aizsardzībai. Izgudrojums attiecas uz zivju produkta iegūšanu no saldētām skumbrijām, siļķēm, sardīnēm, mencām, tunčiem un lašiem. Uzņēmums arī patentējis apžāvētu brētliņu un reņģu konservu iegūšanas paņēmienu.

790 Latvijas patenti

Lai uzlabotu nacionālo patentu kvalitāti, 2016. gada 3. oktobrī Patentu valde sadarbībā ar Eiropas patentu iestādi (EPO) uzsāka patentmeklējuma pilotprojektu, kas ļauj patentu pieteicējiem pārbaudīt sava izgudrojuma patentspēju. Vadošās intelektuālā īpašuma iestādes eksperti norāda, vai pieteiktais izgudrojums ir jauns, rūpnieciski izmantojams un tam ir izgudrojuma līmenis. „Pērn tika saņemti 14 pieteikumu, no kuriem 4 jau izvērtēja EPO eksperti – 3 izgudrojumi tika atzīti par tādiem, kas ir jauni un inovatīvi, kā arī tiem šobrīd pasaulē identiska izgudrojuma nav,” informē Patentu valdes direktors.

2017. gada beigās Latvijā bija spēkā bija 6757 apstiprinātie Eiropas patenti, 1560 attiecinātie Eiropas patenti un 790 Latvijas patenti, kopumā sastādot 9107 patentus.

Ilustrācijām paraksti
Aerodinamisks tunelis kombinācijā ar caurspīdīgu bumbu.
Urīna savākšanas ierīce suņiem.
Siltumnīca dēstu diedzēšanai un augu audzēšana.
Iekārtu kompostēšanai ar vermikultūras izmantošanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.