Latvijā pastāv radona gāzu bīstamība: no kurienes tas mūs apdraud un kā 4
Jautājumus par radioaktīvi bīstamiem atkritumiem un to piemērotākajām glabāšanas vietām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVģMC) dzird teju ikdienu, taču par bīstamību savās dzīvesvietās un radona klātesamību ikdienā zina tikai retais. Kā skaidro LVģMC Laboratorijas vadošais analītiķis Andris Abramenkovs, Latvijas iedzīvotāji šo jautājumu dažreiz uztver nenopietni, bieži neņemot vērā savus reālās dzīves apstākļus. Iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka radons nav vizuāli redzams, tā ir gāze bez jebkādas krāsas vai smakas, 7,5 reizes smagāka par gaisu un šķīst ūdenī, tā konstatēšanai ir nepieciešama speciāla aparatūra.
Šogad aprit 20 gadi kopš pirmajiem radona mērījumiem Latvijā, kurus 1993. – 1994. gadā veica zviedru speciālisti. Tolaik izpētei tika izvēlēti simt mājokļi dažādos Latvijas rajonos, un tajās mērīja radona saturu telpu gaisā. Lielākā daļa mērījumu rādīja, ka radona saturs ir augstāks par 40 Bq/m³, kas ir pieļautais radona saturs gaisā. Divus gadus vēlāk 1995.–1996. gadā zviedru speciālisti pārbaudīja vēl 300 mājokļus un apliecināja iegūto informāciju – Latvijā pastāv radona problēma.
„2014. gadā jau šādus mērījumus varam veikt paši LVģMC akreditētā laboratorijā, LVĢMC eksperti radiācijas un kodoldrošībā piedāvā veikt radona testēšanu un saņemt ekspertu konsultāciju,” stāsta Andris Abramenkovs. „Zviedru speciālistu pētījumos radona klātbūtne tika konstatēta gar abiem Daugavas krastiem, kas raksturīgi vietām ar vairākām plaisām upes gultnes dolomītā un seismiski aktīviem lūzumiem,” saka LVĢMC speciālists. Tādās vietās zviedru speciālistu veiktie mērījumi parāda paaugstinātas radona koncentrācijas no 5000 līdz 80000 Bq/m³ (mērījumi veikti Jāņavārtu stacijas rajonā, Ķekavā, Katlakalnā, Ogrē un Ogres apkārtnē). Tālāk no Daugavas, piemēram, Mārupes pagastā, atsevišķos gruntsgabalos rādījumi svārstījās no 1000 līdz 12000 Bq/m³. Līdzīga situācija konstatēta Berģos un Mangaļsalā. Lai arī Latviju ģeoloģiskās situācijas dēļ radona gāzes izplatības problēma skar salīdzinoši nedaudz, tomēr ir teritorijas, kur tā sastopamība ir paaugstināta. Tādas teritorijas ir gar Daugavu, Rīgā un Ogres novadā, Vecumnieku novadā – Bārbeles un Skaistkalnes pagastos. Līdzīgas parādības konstatētas arī Aizkraukles novadā un vairākās citās Latvijas vietās.
Radona avots nav tikai tā izdalīšanās no zemes dzīlēm, bet arī būvmateriāli, kuros var būt paaugstināta radona koncentrācija, piemēram, granītā, marmorā, betonā, cementā, ķieģeļos (īpaši māla). Mājas celtniecībā izmantojot minētos materiālus, speciālists iesaka pārliecināties par radona koncentrāciju mājokļos, uzsverot, ka tieši radons ir galvenais komponents kopējā cilvēka saņemtās radiācijas gada daudzumā. Protams, galvenais radona avots telpās ir ģeoloģiskā vide, no kuras caur augsni un konstrukciju nepietiekami blīvām vietām radons ieplūst telpās. Augsta tā koncentrācija var veidoties tikai zemes virsmas tuvumā, ne augstāk par dzīvojamās mājas otro vai trešo stāvu. Ēkās radons visbiežāk sastopams virtuvēs, vannas istabās un pagrabos – tuvumā dažādām ūdensapgādes ierīcēm.
Radons var izraisīt vēzi
Radona esamība teritorijā rada gan veselības traucējumus iedzīvotājiem, gan apgrūtinājumus nekustamajam īpašumam. Atbilstoši ASV Apkārtējās vides aizsardzības aģentūras sniegtajiem datiem, radons ir gāze, kas pasaulē izraisa neskaitāmus nāves gadījumus ik gadu. Radona starojuma ietekme mazina cilvēka mūža ilgumu, palielina saslimstības iespēju ar plaušu un kuņģa vēzi un izraisa redzes traucējumus. Augsta radona koncentrācija var izraisīt plaušu vēzi un kataraktu, kas rada redzes zudumu. Paaugstināts radona līmenis ūdenī var izraisīt arī kuņģa vēzi. Turklāt smēķējošām personām radona iedarbība izpaužas krietni ātrāk un vairāk saskaroties pat ar nelielām radioaktīvā radona devām.
