Latvija pašlaik neapturēs potēšanu ar “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu 14
Papildināts plkst.18.41.
Balstoties uz Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) pausto, ka šobrīd “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnas guvums joprojām atsver risku – Latvija nesekos dažu valstu piemēram, un neapturēs vakcinēšanu ar “AstraZeneca” pret Covid-19, aģentūra LETA noskaidroja Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).
ZVA sacīja, ka pamatojoties uz EZA pausto – šobrīd “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnas guvums joprojām atsver risku.
Sākotnējā EZA faktu izvērtēšana liecina, ka arvien nav norāžu par to, ka negadījumus būtu izraisījusi vakcīna. Informācija par minētiem veselības traucējumiem nav ietverta vakcīnas iespējamo blakņu sarakstā.
EZA zinātniskā drošuma komiteja (PRAC) uzskata, ka vakcīnas paredzamie guvumi joprojām atsver tās riskus, un ka vakcīnu var turpināt lietot. EZA turpina veikt visu ziņoto gadījumu pilnīgu izvērtēšanu.
Veselības inspekcija un ZVA jau iepriekš 2021.gada 9.martā papildu piesardzības nolūkā uz laiku ir apturējusi vienas “AstraZeneca” Covid-19 izstrādātās vakcīnas sērijas izmantošanu Latvijā, ko Latvija saņēma 11.februārī. Šobrīd nav konstatēts, ka Latvijā vakcinācija ar šīs sērijas vakcīnām būtu izraisījusi nopietnus veselības traucējumus, bet piesardzības nolūkā līdz brīdim, kamēr tiks veikta šo gadījumu pilnīga izvērtēšana arī Latvija šo sēriju ir apturējusi.
Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban vietās, kur tika apturēta konkrētās sērijas “AstraZeneca” vakcīnu izmantošana, papildu vakcīnas nav piegādātas. “Šajā vietās vakcinācija tiek veikta vai nu ar citām tur jau esošajām, vai jau piegādātajām vakcīnām, vai arī šobrīd sadales rezultātā ieplānotajām vakcīnām,” uzsvēra Strazda.
ZVA turpinās sekot līdzi situācijai un situācijas analīzei EZA.
Iepriekš vēstīts, ka Dānija, Norvēģija un Islande ceturtdien paziņojušas, ka piesardzības nolūkos uz laiku aptur potēšanu ar “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu, jo dažiem pacientiem pēc potēšanās izveidojušies asins recekļi.
Pirmā pa šo lēmumu paziņoja Dānijas Veselības pārvalde.
Solis sperts “pēc ziņām par nopietniem gadījumiem ar asins recekļiem cilvēkiem, kas potēti ar “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu”, teikts pārvaldes paziņojumā.
Taču Dānijas Veselības pārvalde piebilda, ka “šobrīd nav noteikts, ka pastāv saikne starp vakcīnu un asins recekļiem”.
EZA dati liecina, ka līdz 9.martam no vairāk nekā trīs miljoniem cilvēku, kas saņēmuši vakcīnu Eiropas Ekonomikas zonā, 22 gadījumos cilvēkiem pēc sapotēšanās izveidojušas asins recekļi.
Austrija pirmdien paziņoja, ka aptur devu izmantošanu no “AstraZeneca” vakcīnu sūtījuma, jo pēc potes saņemšanas no “nopietnām asins recēšanas problēmām” mirusi kāda 49 gadus veca medmāsa.
Piesardzības nolūkos arī Latvija, Lietuva, Igaunija un Luksemburga apturējušas šīs “AstraZeneca” sērijas izmantošanu. Šīs sērijas devas tika nosūtītas uz 17 Eiropas valstīm.
Taču Dānija nolēma apturēt visu tai piegādāto “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu izmantošanu, un līdzīgu lēmumu pieņēmušas arī Islande un Norvēģija.
EZA trešdien paziņoja, ka sākotnējā izmeklēšana liecina, ka “AstraZeneca” vakcīna, visticamāk, nav bijusi vainojama medmāsas nāvē Austrijā.
“Šī ir superpiesardzīga pieeja, kas balstīta uz dažiem atsevišķiem ziņojumiem Eiropā,” sacīja Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas farmakoepidemioloģijas profesors Stīvens Evanss.
“AstraZeneca”, kas izstrādāja Covid-19 vakcīnu kopā ar Oksfordas universitāti, aizstāvēja savu vakcīnu.
“Vakcīnas drošība ir plaši pētīta trešās fāzes klīniskajos izmēģinājumos, un izvērtētie dati apstiprina, ka vakcīna kopumā tiek labi uzņemta,” ziņu aģentūrai AFP paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis.
Arī Lielbritānija, kuras vakcinācijas kampaņa lielā mērā balstīta uz “AstraZeneca” vakcīnu, aizstāvējusi vakcīnas drošību un efektivitāti.
Dānija savu lēmumu plāno pārskatīt pēc divām nedēļām. Gaidāms, ka “AstraZeneca” vakcīnu neizmantošanu aizkavēs Dānijas vakcinācijas kampaņu. Dānijas Veselības pārvalde norādīja, ka valdība tagad plāno visus savus pieaugušos iedzīvotājus vakcinēt līdz augusta vidum, nevis jūlija sākumam, kā bija paredzēts līdz šim.
“Šīs ziņas mūs, protams, apbēdina,” sacīja Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.
Taču Fredriksena aizstāvēja Veselības pārvaldes lēmumu, piebilstot, ka vienmēr pastāv risks saistībā ar vakcīnām.
“Dānijā viss noritējis labi, bet pastāv zināmi riski saistībā ar “AstraZeneca” vakcīnu, kas ir rūpīga jāizpēta. Tas, manuprāt, ir pareizais veids, kā turpināt,” paziņoja premjerministre, kas noslēgusi vienošanos ar Austriju un Izraēlu par kopīga fonda izveidošanu tālākai pētniecībai vakcīnu jomā un sadarbībai ražošanā.
Dānijas Veselības pārvaldes direktors Sorens Brostroms uzsvēra, ka Dānija nav pārtraukusi “AstraZeneca” vakcīnu izmantošanu, tikai apturējusi.
“Ir plaša dokumentācija, kas pierada, ka vakcīna ir gan droša, gan efektīva. Bet mums un Dānijas Medicīnas aģentūrai jāreaģē uz informāciju par iespējamiem nopietniem blakusefektiem gan Dānijā, gan citās Eiropas valstīs,” paziņoja Brostroms.
Dānija ziņojusi pa vienu gadījumu, kad cilvēks nomiris pēc vakcīnas saņemšanas. Dānijas Medicīnas aģentūra pēta šo nāves gadījumu.
Dānijā, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 5,8 miljonus, aptuveni 25% no cilvēkiem, kas saņēmuši pirmo vakcīnas devu, sapotēti ar “AstraZeneca” vakcīnu.
Abas devas saņēmuši 3,8% no Dānijas iedzīvotājiem un 13,4% saņēmuši vismaz vienu devu.
PVO paziņoja, ka tā pašreiz pēta datus par vakcīnas drošību, un uzsvēra, ka nav atrasta cēloņsakarība starp vakcīnu un trombu veidošanos.
