Latvija paraksta sadarbības memorandu ar Poliju gāzes sektorā 0
Nolūkā stiprināt Polijas un Latvijas sadarbību gāzes sektorā abu valstu ekonomikas ministrijas 23.novembrī parakstījušas saprašanās memorandu, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Saprašanās memorands pauž abu ministriju apņemšanos īstenot abpusēji izdevīgu un ciešu sadarbību gāzes sektorā, kā arī apliecina vēlmi izveidot starpministriju ekspertu darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt sadarbības iespējas un, pamatojoties uz šo izvērtējumu, sniegt rekomendācijas par iespējām sadarboties nākotnē.
Iespēja parakstīt starpvaldību vai starpuzņēmumu saprašanās memorandu starp Poliju un Latviju par turpmāku sadarbību gāzes sektorā, īpaši kontekstā ar Latvijas dabasgāzes krātuvju izbūves potenciālu, tika apspriesta 2012.gada oktobrī ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vizītes laikā Polijā.
Jau ziņots, ka Polija par Latvijas gāzes krātuvju izbūves potenciālu sāka interesēties 2011.gadā, kad ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu Transeiropas enerģētikas infrastruktūras tīklu (TEN-E) instrumenta ietvaros tika pabeigts izpētes projekts “Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo izveidi Latvijā, Dobeles rajonā”.
Šā gada februārī Polijas gāzes uzņēmuma “Gaz-System” pārstāvji viesojās EM un tikšanās laikā ar ministru atkārtoti pauda interesi par iespēju izmantot Dobeles pazemes gāzes krātuves potenciālu, ja tiks nodrošināta atbilstoša gāzes transporta infrastruktūra. Polijas puse iespēju piekļūt Latvijas dabasgāzes krātuvju potenciālam saista ar plānoto Polijas un Lietuvas gāzes vada izbūvi. Šis gāzes vads ir iekļauts Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānā (BEMIP) kā viens no Baltijas gāzes tirgus izolācijas risinājumiem, un arī komisijas pasūtītajā pētījumā par piemērotāko vietu reģionālam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, ko veic konsultantu kompānija “Booz&Co”, gāzes vads ir atzīts par būtisku projektu Baltijas reģiona dabasgāzes tirgus attīstībai un integrācijai Eiropas Savienības dabasgāzes tirgū.
Gāzesvada projektam patlaban tiek veikta izpēte, kas tika sākta 2011.gada vasarā, kad izpētes projekts, ko veic Lietuvas un Polijas gāzes pārvades sistēmas operatori “Lietuvos Dujos” un “Gaz-System”, saņēma Eiropas Savienības līdzfinansējumu “TEN-E” instrumenta ietvaros. Izpētes projekta rezultāti gaidāmi 2013.gada sākumā.
Šodien Latvijas-Polijas biznesa forumā Rīgā “Gaz-System” valdes priekšsēdētājs Jans Hadams atkārtoti apliecināja, ka kompānija apsver iespējas veikt investīcijas Latvijas pazemes gāzes krātuvēs, jo atšķirībā no Polijas to potenciāls Latvijā pārsniedz gada patēriņu. Viņš gan norādīja, ka svarīgs ir savienojums starp Poliju un Lietuvu, jo šādā gadījumā, izmantojot arī sašķidrinātās gāzes termināli Polijā, būtu iespējams vasarā lētāk pirkt gāzi un uzglabāt to. Viņaprāt, gāzes tirgus integrācija ir ļoti svarīga, jo tad ir iespējama konkurētspējīga cena.
Arī EM valsts sekretārs Juris Pūce šodien forumā norādīja uz relatīvi lielajām iespējām Latvijā attīstīt pazemes gāzes krātuves un piebilda, ka esam ieinteresēti sadarboties ar partneriem.
Jau ziņots, ka Polija vēlas nopietni sadarboties ar Latviju enerģētikas jomā, šā gada novembra sākumā intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Polijas vēstnieks Latvijā Jeržijs Mareks Novakovskis.
Kā potenciālo sadarbības iespēju viņš minēja piedāvājumu Latvijas uzņēmumiem iegādāties topošā Svinoujsces sašķidrinātā dabasgāzes termināļa daļas. Tālākā laika perspektīvā Polija varētu izmantot Latvijas pieredzi pazemes gāzes krātuvju izmantošanā, bet poļu uzņēmumi būtu gatavi dot padomus slānekļa gāzes un naftas ieguvei Baltijas jūras šelfā.
Viņš pauda cerību, ka drīz savu klātbūtni Latvijā apstiprinās viens no lielākajiem Polijas uzņēmumiem Centrāleiropā “Orlen” un arī Polijas lielākais gāzes ostu operators “Gaz System”. Novakovskis atklāja, ka “Orlen” ir ieinteresēti padziļināt sadarbību ar Latviju, cita starpā izmantojot Latvijas ostu tranzīta iespējas. “Es ļoti priecātos, ja Latvijā parādītos uzpildes stacijas ar logo “Orlen”, bet patlaban, cik man zināms, tas atkarīgs no kāda nopietna tīkla laba priekšlikuma. Ja būs tāds piedāvājums, “Orlen” to izmantos,” bilda diplomāts.
