Latvijā pamatīgi augusi dzīves dārdzība, bet ne minimālie ienākumi. Kāpēc tā? 5
Tiesībsargs šonedēļ pie politiķu un ierēdņu sirdsapziņas vēlreiz klauvēja tiesiski, ar iesniegumu Satversmes tiesā (ST), kurā šoreiz apstrīd valstī noteikto trūcīguma līmeni, kas ir galvenais kritērijs sociālās palīdzības saņemšanai.
Pēc LNT Ziņu raidījuma nrorādītā – pagājušajā mēnesī Juris Jansons uz Satversmes tiesu gājis kā uz darbu, jo šī ir jau trešā viņa prasība – kā neatbilstošu pamatlikumā ierakstītai sociāli atbildīgai valstij viņš apstrīdējis arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un garantēto minimālo ienākumu līmeni.
Tā kā tas ir 53 eiro, un ar to nesanāk ne cieņpilna dzīve un ar to neizvilktu pat vislielākais askēts, LNT Ziņas skaidroja, kāpēc minimālais ienākums nav mainīts jau gadiem, par spīti tam, ka dzīves dārdzība ir augusi pamatīgi?
Centrālās statistikas pārvaldē (CSP) apstiprina, ka sarežģītās metodoloģijas dēļ ziņas par situāciju 2018. gadā būs pieejamas tuvāko mēnešu laikā, par šo gadu – vēl pēc gada.
“Šobrīd pieejamie dati liecina, ka nabadzības slazds draud tad, ja vienas personas mājsaimniecībā ienākumi mēnesī nepārsniedz 367, bet ģimenes mājsaimniecībā – 770 eiro mēnesī. 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauta vairāk nekā ceturtā daļa valsts iedzīvotāju.
“Tieši nabadzīgākiem iedzīvotājiem tieši ir saistoši minimālie ienākumi, minimālie sliekšņi, ja tie sliekšņi pieaug, mazinās arī nabadzība,” norāda CSP pārstāvis.
Tomēr valsts atbalsta mehānismi, kas palīdzētu izkļūt no nabadzības slazda, nav mainīti gadiem. Garantētais minimālā ienākuma līmenis (53 eiro) nav būtiski pārskatīts septiņus gadus.
Trūcīguma līmenis (128,06 eiro) – deviņus gadus, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (64,03 eio) – 13 gadus. Kamēr pēc starptautiskiem principiem aprēķinātais nabadzības risks iedzīvotāju vidū aug, valsts noteiktais trūcīguma līmenis paliek nemainīgs.
Šos rādītājus vajadzētu vienādot, uzsver Latvijas Pretnabadzības tīkla vadītāja Laila Balga: “Piemēram, mūsu organizācija dzird, kādi cipari ir GMI Īrijā. Vai Zviedrijā un mēs esam šobrīd šai smieklīgajā situācijā, ka nekas vēl nav mainījies – 53 eiro GMI.”
Nākamgad valdība ar pašvaldībām vienojusies par 11 eiro palielināt Garantēto minimālo ienākumu, uz kuru var pretendēt vistrūcīgākie iedzīvotāji, kuriem nav nekādu ienākumu.
Rocīgākās vietvaras jau šobrīd atsevišķām iedzīvotāju grupām to noteikušas augstākā apmērā. Kas faktiski ir 36 centi dienā, principā pēc būtības tas neko nemaina.
Šobrīd Satversmes tiesā ir jau trīs tiesībsarga pieteikumi. Viens no tiem – par garantēto minimālo ienākumu līmeni jau ir pieņemts izskatīšanai, par pārējo divu – valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un trūcīguma līmeni – pieņemšanu vai noraidīšanu izskatīšanai konstitucionālā tiesa lēmumu pieņems šomēnes.
