Latvija pabeigusi tehniskās sarunas par pievienošanos OECD 3
Latvija saņēmusi pēdējo nepieciešamo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejas – Korporatīvās pārvaldības komitejas – pozitīvo atzinumu par Latvijas atbilstību OECD izvirzītajiem principiem, līdz ar to pabeigtas pievienošanās tehniskās sarunas, informē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
OECD padomes diskusija par Latvijas uzņemšanu organizācijā gaidāma maijā, savā mikroblogošanas vietnes “Twitter” kontā norāda Rinkēvičs.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja ir novērtējusi Latvijas progresu korporatīvās pārvaldības un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā un atzinusi Latvijas gatavību ieviest OECD standartus šajā jomā. OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja turpinās sekot, kā praksē tiek ieviesta valdības apņemšanās atjaunot profesionālas un neatkarīgas padomes valsts ekonomiski nozīmīgākajās kapitālsabiedrībās līdz šī gada beigām. Kā ziņots, 14.aprīlī pozitīvu atzinumu sniedza arī Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa.
Līdz ar to Latvija ir saņēmusi pozitīvus formālos atzinumus visās komitejās, kuru kopskaitā ir 21. Tajās tika vērtēta Latvijas atbilstība OECD standartiem un labajai praksei. Saskaņā ar iestāšanās sarunu “Ceļa karti” ir noslēgušās Latvijas pievienošanās OECD tehniskās sarunas.
Lai Latvija saņemtu uzaicinājumu kļūt par 35.organizācijas dalībnieci, nepieciešams OECD Padomes lēmums, ar kuru Latvija tiek uzaicināta pievienoties organizācijai. Plānots, ka OECD dalībvalstu diskusijas, kuru pamatā būs OECD komiteju formālie atzinumi, organizācijas ģenerālsekretāra sagatavots ziņojums un Latvijas iesniegtais noslēguma paziņojums par gatavību uzņemties dalībvalsts saistības, norisināsies maija mēnesī.
Nākamais solis pēc OECD Padomes lēmuma būs Latvijas pievienošanās līguma OECD parakstīšana.
“Iestāšanās process organizācijā ir pierādījis, ka dalība OECD nav bijis pašmērķis kā dalība kārtējā starptautiskajā organizācijā, bet gan instruments, kā valstij uzlabot savu politiku gandrīz ikvienā ekonomikas vai sociālajā jomā. Esam saņēmuši vērtīgas rekomendācijas, kuras atsevišķos gadījumos ir bijušas spēcīgs stimuls iekšējām reformām. Vēlos teikt milzīgu paldies visām iesaistītajām institūcijām un vairāk nekā 110 ekspertiem un politikas veidotājiem par ieguldīto darbu, ieviešot OECD rekomendācijas un veicot uzlabojumus saskaņā ar OECD labāko praksi, lai kopīgiem spēkiem noslēgtu pievienošanās procesa garāko un sarežģītāko posmu – tehniskās sarunas,” skaidro ārlietu ministrs.
Kā ziņots, Latvijai bija jāsaņem 21 OECD komitejas pozitīvs lēmums.
Līgumu par Latvijas pievienošanos organizācijai varētu parakstīt OECD Ministru padomes sanāksmes laikā jūnija sākumā.
Paredzēts, ka iestāšanās 34 pasaules attīstītāko valstu blokā Latvijai dos būtiskus ieguvumus, tostarp uzlabos Latvijas starptautisko kredītreitingu, kas savukārt ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un uzņēmumi var piesaistīt finansējumu. Tādējādi samazināsies valsts parāda apkalpošanas izmaksas, skaidro Ārlietu ministrija.
Tāpat dalība OECD nozīmē atbilstību noteiktiem augstiem standartiem uzņēmējdarbībā, investīciju vides sakārtošanā un investīciju aizsardzībā. Pēc iestāšanās OECD Latvija tiks iekļauta OECD veiktajos tautsaimniecības nozaru politikas pārskatos un pētījumos, statistikas un citās datubāzēs. Šiem pētījumiem ir augsta ārvalstu investoru, starptautisko finanšu institūciju un uzņēmēju uzticība.
Iestāšanās OECD arī veicinās cīņu ar korupciju, pilnveidojot tiesisko ietvaru un ieviešot to praksē. Latvijai arī uzlabosies tiešie ekonomiskie sakari ar OECD dalībvalstīm, kā arī Latvija kļūs ekonomiski atpazīstama valstīs, sadarbībā ar kurām līdz šim ekonomiskajā un tirdzniecības jomā nav pilnībā izmantots viss potenciāls.
Paredzēta arī iespēja vērtēt un uzlabot Latvijas izglītības sistēmu saskaņā ar citu OECD dalībvalstu labākajiem piemēriem, tostarp par darba tirgum nepieciešamo prasmju attīstīšanu. Tāpat tiks uzlabotas un pilnveidotas valsts pārvaldē strādājošo kompetences un zināšanas. Latvijas valsts pārvaldei tiks nodrošināta pieeja plašai un daudzpusīgai ekspertīzei, kas palīdzēs izvēlēties piemērotākos risinājumus konkrēto politiku uzlabojumiem.
