Latvijā ozolu akūtā kalšana šogad konstatēta septiņās vietās 0
Latvijā ozolu akūtā kalšana šogad konstatēta kopumā septiņās vietās, aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).
VAAD informēja, ka ir noslēdzies zinātniskā pētījuma “Risinājumu izstrāde ozolu akūtās kalšanas ierobežošanai Talsu paugurainē Meža pētīšanas stacijas teritorijā, kuri pēc nepieciešamības piemērojami arī pārējā Latvijas teritorijā” šā gada posms.
Lai noteiktu ozolu akūtās kalšanas izplatību, meža nozares pārstāvji vasarā un rudenī apsekoja 436 mežaudžu nogabalus, izvēloties vairāk nekā viena hektāru lielas audzes, kurās aug liels skaits vismaz 50 gadus vecu ozolu.
Apsekojumos novērtēts ozolu kopējais veselības stāvoklis un diagnosticēti koki ar ozolu akūtās kalšanas slimības pazīmēm.
Kopumā paņemti un VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā pārbaudīti 46 eksudāta un mizas paraugi, no kuriem pozitīvi izrādījušies septiņi paraugi.
Paraugos, kas ņemti Vīdalē, Vecsalienā un Bebrenē konstatētas abas slimību izraisošās baktērijas – gan “Brenneria goodwiniI”, gan “Gibbsiella quercinecans”. Savukārt Rakas pagastā un Ungurmuižā ņemtajos paraugos konstatēta baktērijas “Gibbsiella quercinecans” klātbūtne, bet Murjāņos un Tukuma novada Sātos – baktērijas “Brenneria goodwinii” klātbūtne.
Pārējās apsekotajās teritorijās – Rudbāržu pagastā, Ruckas parkā, Engurē, Apšupē, Kūjā, Valdekā, Lapskalnā, Billītēs, Zasā, Asarē, Daugavpilī, Dzērvēs, Bēnē, Bukaišos, Blakenfeldē un Grenstālē – ņemtie paraugi ir negatīvi.
Vienlaikus 2018.gadā akūtā ozolu kalšana laboratoriski tika apstiprināta 16 gadījumos.
Ja 2018.gadā vairāk tika pētīta Latvijas rietumu daļa, jo šajā reģionā ir lielāks ozolu audžu skaits, tad šogad lielāka uzmanība tika pievērsta Latvijas austrumiem, īpaši Vidzemes, Zemgales un Latgales reģioniem. Lielākais apsekojamo nogabalu skaits bija Ziemeļvidzemē un Centrālvidzemē – Gaujas Nacionālajā parkā, Zemgalē un Skrīveru dendrārijā.
VAAD arī skaidro, ka apsekojumus veic ne tikai iepriekš atlasītajās audzēs, bet arī reaģējot uz no iedzīvotājiem saņemtajām ziņām par iespējamiem slimības gadījumiem. Pārbaudot šo informāciju, novērotas akūtajai ozolu kalšanai līdzīgas pazīmes, taču lielākoties šie bojājumi bija radušies citu faktoru ietekmē (kukaiņu, sēņu u.tml.).
Tāpat dienestā norādīja, ka Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava 2018. un 2019.gadā veica vairākus apsekojumus ozolu audzēs, kurās konstatēta ozolu akūtā kalšana un izveidoti parauglaukumi tās attīstības pētīšanai.
2018.gadā izveidoti četri parauglaukumi Šķēdē, Kazdangā un Cīravā, kuros tiek ievākti koksnes paraugi no nokaltušiem, saslimušiem un veseliem ozola kokiem, augsnes, kā arī citu sugu augiem.
2019.gada rudenī, apsekojot ierīkotos monitoringa parauglaukumus, kopumā ievākti 223 dažādi paraugi – no 65 ozoliem, kā arī apkārtējās vides objektu – zīļu, jaunu ozolu dīgstu, citu koku sugu lapu, kukaiņu un augsnes – paraugi.
No iegūtajiem paraugiem izdalīti ar ozolu akūto kalšanu saistīto baktēriju “Brenneria goodwinii” un “Gibbsiella quercinecans” DNS, kuras atrastas arī augsnes un no citiem kokiem ņemtajos paraugos, kā arī parastās otiņastes kāpurā. Parauglaukumos nav konstatēta šaurspārnu krāšņvaboles klātbūtne, kuru ar ozolu akūtās kalšanas slimības izplatību saista citu valstu zinātnieki.
Apsekojumu laikā novērtēta arī sēņu augļķermeņu un rizomorfu sastopamība uz ozoliem.
VAAD informēja, ka patlaban tiek analizēta literatūra, lai noskaidrotu, kādas patogēnās sēnes raksturīgas ozoliem, kā tās izplatās un vai spēj izraisīt koku bojāeju.
Tāpat no 33 inficētajiem ozoliem ievākti līdzās slimības radītajām brūcēm esošās koksnes paraugi, lai novērtētu patogēno sēņu klātbūtni un noteiktu, vai caur baktēriju radītajām brūcēm koki var inficēties ar patogēnajām sēnēm, kas potenciāli varētu veicināt koku straujāku bojāeju. Līdz šim paraugos nav atrastas sēnes, kas tiek uzskatītas par patogēnām.
Pēc VAAD sniegtās informācijas, noslēdzoties 2019.gada rudens apsekojumiem dabā, Valsts meža dienests apkopos visus iegūtos datus un sagatavos informāciju par slimības izplatību Latvijas austrumu daļā. Pēc tam tiks plānots, kādus apsekojumus būtu nepieciešams veikt nākotnē.
Plānots, ka akūtās ozolu kalšanas apsekojumi notiks arī 2020.gadā.
Jau ziņots, ka Latvijā 2017.gada vasarā pirmo reizi tika konstatēta akūto ozolu kalšanu izraisoša baktērija. Baktērija tika konstatēta ozoliem Talsu pauguraines dabas parka teritorijā.
Akūto ozolu kalšanu galvenokārt ierosina divas baktērijas – “Gibbsiella quercinecans” un “Brenneria goodwinii”. Slimība sevišķi izplatīta ir Apvienotajā Karalistē, kur šobrīd notiek intensīvi šīs slimības pētījumi.
