Latvija otrajā vietā ES pēc izaudzēto rudzu apmēra 0
Latviju varētu dēvēt par lielvalsti pēc izaudzētā rudzu apmēra uz vienu iedzīvotāju, diskusijā “Vai Latvija ir rudzu lielvalsts?” šodien atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka.
Viņš informēja, ka visvairāk rudzu – 101 kilogramu uz vienu iedzīvotāju – 2016.gadā izaudzēja dāņi. Latvija šajā ziņā ierindojas otrajā vietā, jo 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā tika izaudzēts apmēram 72 kilogramu rudzu. Savukārt trešajā vietā ierindojās Polija ar 58 kilogramiem rudzu uz vienu iedzīvotāju. “Ja skatāmies, cik saražojam rudzus uz vienu iedzīvotāju, tad gandrīz var teikt, ka Latvija šajā ziņā ir lielvalsts,” teica Lanka.
ZM pārstāvis teica, ka Latvijā līdz 1920.gadam rudzus sēja 350 000 hektāru platībā, bet ar kviešiem bija apsēti lauki no 15 līdz 18 000 hektāru platībā. Latviešu tolaik ēda galvenokārt rudzu maizi, bet kviešu maizi uzturā lietoja krietni mazāk. Līdz 2000.gadam Latvijā vēl tika sētas lielas rudzu platības, bet tad pamazām tās sāka samazināties. Pēdējos gados rudzu platības Latvijā ir nostabilizējušās un vidēji gadā sēj rudzus līdz 35 000 hektāriem.
Pēc Lankas teiktā, saskaņā ar “Eurostat” datiem lielākās platības ar rudziem pēdējos gados ieņem Polija ar gandrīz 800 000 hektāriem rudzu, lielas platības audzē arī dāņi, turki un austrieši. Latvija šajā ziņā ierindojas sestajā vietā, taču kopaina varētu būt citādāka, ja tiktu ņemti vērā arī Krievijas un Baltkrievijas dati, par kurām statistika nav pieejama. Lietuvā pēdējos trīs gados rudzus sēj nedaudz mazākā platībā nekā Latvijā, bet Igaunijā gadā vidēji apmēram 13 000 hektāru platībā. Arī kaimiņvalstīm ar rudziem apsētās platības ir samazinājušās.
Lanka teica, ka rudzi audzēšanas ziņā ir salīdzinoši pateicīgs kultūraugs, jo labas ražas iegūšanai nevajag lielus ieguldījumus. Tāpat rudzi aug gandrīz visās augsnēs un apstākļos. Taču pēc nogatavošanās rudzu graudiem ir īss pēcbriedes periods – ja šajā periodā tos nepaspēj novākt un izžāvēt, to kvalitāte pazeminās tādā mērā, ka tos neizdodas realizēt pārtikai. Ja pārtikai graudi neder, tos ir diezgan problemātiski realizēt vispār. Arī peļņa, audzējot rudzus, ir mazāka nekā, audzējot kviešus vai rapsi.
Savukārt Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības “Skudra” īpašnieks Kārlis Zemešs atzina – ja rudzus nav iespējams laikā novākt, ir problēmas ar to ražas realizāciju. Dīgt sākuši graudi ir sliktas kvalitātes, taču maizniekiem vajadzīgi augstvērtīgi graudi ar zināmiem kvalitātes rādītājiem. Maizniekiem vairāk interesē klasiskās rudzu šķirnes, jo no šādiem graudiem cepta maize patērētājiem ir garšas ziņā pievilcīgāka. Pēdējie divi gadi ir bijuši ar ļoti sliktiem laika apstākļiem novākšanas periodā, kas atsaucas uz rudzu miltu kvalitāti.
Ekspertu diskusijas “Vai Latvija ir rudzu lielvalsts” mērķis bija noskaidrot, kā saglabāt un veicināt rudzu audzēšanas un rudzu maižu ēšanas tradīcijas valstī. Diskusija tika rīkota Latvijas simtgades ietvaros, ņemot vērā, ka rudzi un rupjmaize ir Latvijas kultūras mantojums un nacionālais lepnums.
