Latvijā novērojams industriālo parku “bums” 0
Tiek vērtēts, ka industriālo parku platības Latvijā šogad palielināsies par 7 līdz 8,5 – straujākais pieaugums Baltijas valstīs. 2020.– 2021. gadā gaidāmais pieaugums būs vēl straujāks, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
2018. gada beigās tika pārsniegta būtiska robežšķirtne – industriālo platību apjoms Rīgā un Pierīgā pārsniedza vienu miljonu kvadrātmetru.
Nākamo triju gadu laikā šis apjoms pieaugs vēl par 30%, liecina nekustamo īpašumu apsaimniekotāju “Colliers International” un “Latio” prognozes.
Lielākie objekti no tiem būs “Lidl” noliktavu telpas 47 tūkst. kvadrātmetru platībā Rīgā un 34 tūkst. kvadrātmetru lielās “VGP” noliktavu telpas Ķekavā.
Puse no industriālajām platībām atrodas Rīgā, bet otra puse – Rīgas aglomerācijā, proti, Ķekavā, Olainē, Mārupē, Salaspilī un Jelgavā vai to tuvumā.
Priecājoties par straujo attīstību, nevajadzētu krist procentu pieauguma slazdā – industriālo platību čempions Baltijā joprojām ir Tallina, kurā industriālo platību uzbūvēts pusotras reizes vairāk nekā Rīgā un prognozētais pieauguma temps tikai mata tiesu atpaliek no Rīgas – 7,5%, bet absolūto skaitļu ziņā – pārsniedz.
Lietuvieši šajā neoficiālajā sacīkstē ir trešajā vietā, bet tikai tādēļ, ka industriālās platības tur attīstās nevis vienā, bet gan trijās pilsētās – Viļņā, Kauņā un Klaipēdā.
Latvijas lielākā industriālo parku apsaimniekotāja – “NP Properties” darījumu vadītājs Jānis Ābele prognozē arī tālāku strauju parku attīstību, jo šobrīd industriālo telpu vakance tirgū ir tikai ap 1%, kas ir diezgan tālu no veselīgas vakanču līmeņa 5-7% – šāds līmenis veidotu veselīgu konkurenci tirgū.
“Izaugsmes iespējas vēl ir diezgan nozīmīgas, it sevišķi, ja ņem vērā, ka pretstatā Igaunijai un Lietuvai, kur attīstīšana sāk bremzēties, Latvijā tā tikai uzņem apgriezienus,” saka J. Ābele.
“Ja negadīsies kāda dziļa krīze un ekonomikas attīstība paliks stabila, tad ražotāju skaits Latvijā pieaugs un arī pieprasījums pēc telpām augs.”
SIA “Piche” valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns ir līdzīgās domās, uzsverot, ka īpaši liels ir pieprasījums pēc noliktavu telpām akcīzes preču (lasi – alkohola) tirdzniecībai ar Krieviju.
Tomēr, pēc viņa domām, jau tuvāko gadu laikā attīstītāju diktātu nomainīs klientu diktāts un nomas cenas industriālajos parkos kritīsies.
Ieguvumi – temps un prognozējamība
Bet kāpēc uzņēmējiem vispār būtu jāmeklē telpas industriālajos parkos, nevis jābūvē savas. Arī tā var darīt, taču “NP Properties” uzskata, ka ražotājam ir ekonomiski izdevīgi būvēt savas telpas, ja nepieciešamā platība pārsniedz 10 000 kvadrātmetrus un daudz šādu ražotņu Latvijā nav.
Ja nepieciešamā platība ir mazāka, tad industriālie parki var piedāvāt daudz priekšrocību, salīdzinot ar būvēšanu pašam.
“Pirmkārt, laiks. Tad, kad uzņēmējam rodas ideja veidot savu rūpnīcu, tad pat ar industriālā parka attīstītāju palīdzību, proti, ja gadījumā pašam nekas jāprojektē un jābūvē nav, tas aizņem laiku – pusgadu līdz gadam.”
Ja runa ir par būvēšanu pašam, tad šim laikam jāpieskaita vēl vismaz gads. Otra industriālo parku priekšrocība – darbības uzsākšanai nepieciešamas zemākas sākotnējās investīcijas.
Trešā – elastība un spēja apmierināt mainīgās vajadzības. Piemēram, iesākumā uzņēmējam vajag 1000 m2, pēc gada 2000, vēl pēc dažiem – jau 5000. Ja tā notiek, tad uzņēmējs nodarbojas ne tik daudz ar pamata biznesu, cik vada būvlaukumu.
“Strādājot ar industriālajiem parkiem, manevrēt ar telpu platību ir vienkārši un var koncentrēties uz pamata biznesu. Visbeidzot, ceturtkārt, izmaksu prognozējamība – būvējot pašam, par izmaksām nekad neesi drošs, bet, nomājot telpas, vari izmaksas plānot gadiem uz priekšu un precīzi prognozēt nākotni.”
Jānis Ābele vēl piebilst, ka šim uzskaitījumam vajadzētu pievienot arī infrastruktūru un loģistikas priekšrocības, jo “NP Properties” parki un arī daudzi citi tiek attīstīti uz padomju laiku rūpnīcu bāzes, tādēļ tajos pieejami jaudīgas infrastruktūras (gāzes, elektrības, ūdens) pieslēgumi, bet loģistikas ziņā attīstītājs vienmēr cenšas izvietot tos blakus nozīmīgiem transporta mezgliem.
Ne viss ir zelts
Tomēr nav gluži tā, ka jebkurš ražotājs var doties uz industriālo parku.
“Protams, pastāv arī zināmi ierobežojumi – reāli telpas šādos parkos var atrast loģistikas un vieglas ražošanas uzņēmumi – tipogrāfijas, komplektēšana u. c. – proti, tādas darbības formas, kas nerada troksni, smakas un būtiskas sekas apkārtējā vidē,” stāsta P. Senkāns.
Tiesa, ja būtu pietiekami liels un nopietns klients, industriālo parku apsaimniekotāji sakās esam gatavi nodrošināt telpas arī “smagajai” ražošanai.
J. Ābele stāsta līdzīgi: “Visi mūsu parki atrodas teritorijās ar R (ražošanas) zonējumu, kurās ir pieļaujama ražošana ar piesārņojošu darbību. Taču, protams, ka skatāmies, lai šāda veida ražošana netraucētu mūsu pārējos klientus (nomniekus). Cenšamies katru konkrētu klientu pieprasījumu pēc telpām izvērtēt individuāli un rast risinājumu. Reti, bet gadās, ka nākas arī atteikt.”
“Colliers International” jaunākais nekustamo īpašumu apskats uzsver, ka industriālo platību bumu Latvijā lielākoties rada vietējo uzņēmumu pieprasījums un aktivitāte, 50% no tā radot loģistikas uzņēmumi, kam seko ražotāji un tirgotāji.
Lielākais pieprasījums ir pēc 1000 līdz 2000 kvadrātmetru lielām telpām, augot pieprasījums arī segmentā zem 1000 kvadrātmetriem. Bet pagaidām – neskatotes uz prognozēto 30% platību pieaugumu tuvākajos trijos gados, īstermiņa prognoze ir – industriālās platības Rīgā un Pierīgā atrast būs grūti.
