Latvija – noslēdzošais posms Zīda ceļā; Kazahstāna no Latvijas ostām atpakaļ grib pilnas kravas 4
Pirmdien, 10. jūlijā, Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, kur atvērta starptautiskā izstāde “Astana EXPO 2017”, Latvijas paviljonā sākās transporta un loģistikas nedēļa. To ievadot, Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgādināja, ka šogad aprit 25 gadi, kopš Latvija un Kazahstāna nodibinājušas diplomātiskās attiecības, kas veidojušas pamatu ekonomiskajām, sevišķi tranzīta kravu pārvadājumu jomā, kas īpaši svarīgas Latvijas ekonomikai. Valsts prezidents atklāja, ka arī viņa vizītes laiks Kazahstānā nav pavadīts tikai izstādes apmeklējumos. Ar Kazahstānas valsts augstākajām amatpersonām notikušas sarunas par ekonomiskās sadarbības paplašināšanu.
Īsākais ceļš uz neaizsalstošām ostām
Satiksmes ministrs Uldis Augulis spriež, ka Latvijas piedalīšanās izstādē un transporta un loģistikas nozarei veltītajos pasākumos nebūs velta, jo tā dod iespēju mācīties citam no cita, kā arī ātrāk noslēgt Latvijas ekonomikai svarīgus līgumus, kas, sēžot kabinetā Rīgā, diezin vai tik sekmīgi izdotos. Cita starpā ministrs atzīst, ka Latvijas un Kazahstānas sadarbībai transporta nozarē ir pamats – abas vieno kopīgs mērķis kļūt par svarīgu posmu Eiropas un Āzijas transporta gaitenī. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš ir pārliecināts, ka veiksmīgi uzsāktie tranzīta kravu pārvadājumi no Ķīnas uz Latvijas ostām, pēc tam tālāk uz Eiropas valstīm bez Kazahstānas, arī Krievijas, Baltkrievijas piedalīšanās diezin vai būtu iespējami.
Arī Kazahstānas valdības vadītāja pirmais vietnieks Askars Mamins piekrīt, ka abām valstīm esot labs potenciāls ekonomiskajai sadarbībai un ka Kazahstānas preču eksportam ir svarīgas neaizsalstošās Latvijas ostas, no kurām ved pats īsākais ceļš uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Vārtos ieguldīti miljoni, kravas plūst vienā virzienā
Kā atzīst Kazahstānas uzņēmuma “Kazakstan Temir Žoli” (“Kazahstānas dzelzceļi”) prezidents Kanats Alpisbajevs, aizvadītajos astoņos gados valsts ieguldījusi tā dēvētā Zīda ceļa (dzelzceļš un dzelzceļa infrastruktūra no Ķīnas uz Eiropu) attīstībā 26 miljardus, tostarp speciālās ekonomiskās zonas “Horgosa–Austrumu vārti” izveidošanā pie robežas ar Ķīnu 258 miljonus ASV dolāru. Līdz 2020. gadam tā iztērēs šiem mērķiem vēl sešus miljardus ASV dolāru. Cita starpā Kanats Alpisbajevs saka, ka kravu pārvadājumu ritmiskam nodrošinājumam būtu vajadzīgs vienots loģistikas un transporta pārvadājumu centrs ar vienādiem spēles noteikumiem visiem Zīda ceļa dalībniekiem un visos šī vairāku tūkstošu kilometru garā ceļa posmos. Kā zināms, Latvija šajā ceļā, kuras attīstībai pievērsušās daudzas Eiropas un Āzijas valstis, ir tikai ap 300 kilometru garš posms, toties, kā uzsver Kazahstānas partneri, pats svarīgākais, jo ved uz ostām. Kazahstānas transporta uzņēmumu savienības “Kazlogistics” ģenerāldirektors Kanats Almagambetovs uzskata, ka Kazahstāna būtu vairāk ieinteresēta uz Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām tranzīta kravu pārvadājumos abos virzienos. Bet pašlaik vilcienu vagoni un konteineri no Eiropas austrumu virzienā ripo tukši.
Nav jāmaina riteņu platumi
Rīgas Tirdzniecības ostas pārstāvis Valdis Andersons domā, ka pašlaik Latvijas priekšrocība esot tā, ka dzelzceļa sliežu platums ir tāds pats kā Kazahstānā un citām bijušajām padomju bloka valstīm. Tādējādi kravu pārvadājumos nav aizķeršanās, nav jāmaina riteņu platums, lai pielāgotos sliežu platumam vecās Eiropas valstīs. Rīgas Tirdzniecības ostā pārkraujot kravas kuģos, pa jūras ceļu tās iespējams nogādāt 26 miljoniem patērētāju Ziemeļeiropas valstīs 48 stundu laikā. No Kazahstānas transporta uzņēmumu savienības “Kazlogistics” ģenerāldirektora Kanata Almagambetova teiktā noprotams, ka pašlaik kavē ne tikai sliežu platums, bet arī kravu pārvadāšanas noteikumu un prasību atšķirības dažādās valstīs, tostarp Krievijā, kurai tāpat ir ļoti svarīga loma tranzīta kravu pārvadāšanā no Āzijas uz Eiropu. Cita starpā būtisks kavēklis ceļā no Āzijas uz Eiropu ir atšķirīgie pārvadājumu tarifi.
Lokomotīves noslēpums
Transportam un loģistikai veltīto nedēļu sākot, atklājās Latvijas paviljonā “Latvijas dzelzceļa” demonstrētās lokomotīves prototipa “noslēpums”. Kopš pagājušā gada augusta mūsu uzņēmums sadarbojas ar ASV uzņēmumu “Ballard Power Systems Inc”, kas pievērsies ar ūdeņradi darbināmu dzinēju un tiem nepieciešamo iekārtu ražošanai. “Latvijas dzelzceļš” plāno ar amerikāņu palīdzību aprīkot arī mūsu lokomotīves kravu pārvadājumiem. Kā izrādās, ar ūdeņradi darbināms sliežu transports, tostarp lokomotīves, tramvaji, arī automašīnas, nav nekas pārsteidzoši jauns. Amerikāņu uzņēmuma tirdzniecības direktors Obens Uluks atklāj, ka ar ūdeņradi darbināmas automašīnas un autobusi sastopami ASV, Vācijā un citās rietumvalstīs. ASV un Ķīnā notiek ar šo degvielu darbināmu lokomotīvju izmēģinājumi.
