Latvijā nonākuši pirmie divi Afganistānas pilsoņi ar ģimenēm 40
Latvijā ir nonākuši pirmie divi Afganistānas pilsoņi ar ģimenēm, kas sadarbojās ar Rietumiem un meklē patvērumu no “Taliban” režīma, šorīt LTV “Rīta panorāmā” pastāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Rietumvalstis ASV vadībā šovasar sāka īstenot karaspēka izvešanu no Afganistānas, kas deva iespēju gandrīz visu valsti strauji savā kontrolē pārņemt islāmistu grupējumam “Taliban”. 15.augustā talibi ieņēma galvaspilsētu Kabulu. Varas maiņa radīja apdraudējumu tiem afgāņiem, kas sadarbojās ar Rietumiem, tāpēc daļai šo cilvēku tiek piedāvātas patvēruma iespējas Rietumos.
Rinkēvičs stāstīja, ka arī Latvija koncentrējas uz palīdzības sniegšanu tiem afgāņiem, kas sadarbojās ar mūsu armijas kontingentu, kad tas atradās Afganistānā, un Eiropas struktūrām. Pašlaik Latvijā ieradušies pirmie divi Afganistānas pilsoņi ar ģimenēm, bet ar vēl dažiem esot “pozitīvs kontakts”, kas dodot cerības, ka “dabūsim viņus ārā”, izteicās ministrs, sīkāk informāciju gan nesniedzot, lai tādējādi neradītu draudus šo cilvēku drošībai.
Savukārt runājot par Baltkrievijas atbalstīto migrantu plūsmu pāri Latvijas robežai, politiķis pauda pārliecību, ka “mums šī robeža ir jānosargā”, turklāt vienādas pozīcijas jāuztur gan Latvijai, gan Lietuvai un Polijai, kas saskaras ar identisku Baltkrievijas režīma rīcību.
Rinkēviča skatījumā, nelaižot migrantus pāri Latvijas robežai, mēs dodam skaidru signālu šiem cilvēkiem, ka migrācijas organizētāji viņus piekrāpuši un te iekļūt Eiropā nevar. Migrantu brīvāku plūsmu pāri robežai nedrīkstot pieļaut arī tāpēc, ka nevienam nav garantiju, ka ar šiem cilvēkiem Eiropā neieplūst teroristisko organizāciju pārstāvji.
Pēc Rinkēviča vārdiem, lai normalizētu situāciju, Latvijai jāstrādā ar bēgļu izcelsmes valstīm, kas Irākas gadījumā gana sekmīgi izdevies. Savukārt valsts iekšienē jāstrādā pret noziedzīgiem darboņiem, kas arī iesaistās migrantu plūsmu organizēšanā un pārvadāšanā.
Visbeidzot, valstij esot jāstrādā ar starptautiskajiem partneriem un organizācijām, lai izskaidrot, ka migrācija šajā gadījumā tiek izmantota kā ierocis.
Ministrs atzina, ka Eiropas Savienībā pašlaik nav rīku, lai sniegtu tiešu materiālu palīdzību ārējās robežas uzlabošanai. Par šādu finansējumu Latvijai būšot jāpacīnās, izteicās politiķis, uzsverot, ka neatkarīgi no šīm sarunām valstij pašai jāspēj līdz tam uzcelt pirmos žogus.
