Latvija nododas čekas maisu studēšanai 0
Ceturtdien ap plkst. 15.30 beidzot atvērās teju trīs gadu desmitus slepenībā turētie čekas maisi. Interneta vietnē “kgb.arhivi.lv” publiskai apskatei nodota PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēka. Ar nokopētajām kartītēm ļoti drīz bija pilni sociālie tīkli, taču, komentārus lasot, nerodas sajūta, ka tie kādā būtu izsaukuši naidu. Ja nu vienīgi izbrīnu.
Latvijas Nacionālā arhīva darbinieki gan bija uztraukušies, vai potenciāli lielais interesentu skaits neparalizēs sistēmas darbību. Tomēr vismaz vakar vakarā sistēma strādāja labi. Reģistrēšanās process ir ātrs un vienkāršs. Pēc tā vietnes apmeklētājs nonāk izvēles priekšā, kuru no virtuālās VDK dokumentu lasītavas sadaļām nolūkot vispirms – LPSR VDK tālruņu grāmatu, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, LPSR VDK aģentūras alfabētisko vai statistisko kartotēku, LKP CK fonda dokumentu aprakstu, nolikumu par PSRS valsts drošības orgānu aģentūras aparātu, aģentūras uzskaites instrukciju, pretizlūkošanas vārdnīcu.
Ja ir vēlēšanās atrast un pārbaudīt kādu konkrētu personību, tad no visa uzskaitītā droši vien pareizāk ķerties pie aģentu alfabētiskās kartotēkas.
Publicētais kartīšu materiāls ir ļoti plašs, tādēļ vairāk iepazinos ar LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku, kas satur ziņas par VDK likvidēšanas brīdī aktīvajiem aģentiem, rezidentiem, satikšanās un konspiratīvo dzīvokļu turētājiem.
Šajā kartotēkā aģenti sadalīti pa VDK daļām un reģionālajām nodaļām atbilstoši tā laika dalījumam rajonos. Konkrēti 5. daļa bija atbildīga par cīņu pret “ideoloģiskajiem noziegumiem”. Jābrīdina, ka šajā sadaļā atradīsiet daudzas pazīstamas personības – literatūrzinātniekus, kinoļaudis, māksliniekus, radio personības, žurnālistus, arī elektriķus un mācītājus.
Tur būs gan literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis “Ozija”, savervēts vēl 1972. gadā kā Latvijas Valsts universitātes students un Siguldas novadpētniecības muzeja darbinieks, gan 1991. gada janvāra barikāžu varonis Andris Slapiņš “Olivers”, Rīgas kinostudijas režisors, savervēts 1986. gadā.
Diemžēl “maisos” ir arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais Uldis Ofkants “Ozols”. No viņa agrāk pieejamās biogrāfijas zināms, ka Latvijas PSR VDK darbinieki aicinājuši Ofkantu uz pārrunām 1962. gadā, bet savervēts viņš 1970. gadā. Ofkants bija pazīstams kā 1979. gada 23. augusta “Baltijas hartas” parakstītājs – dokumentu toreiz parakstīja 45 cilvēktiesību cīnītāji no Baltijas, atgādinot Rietumiem par zaudēto valstiskumu.
Pētot šīs padomju totalitārā režīma laika liecības, jāpatur prātā, ka kartītes nestāsta, ko konkrētā persona darījusi vai nav darījusi kā informators.
“Jāatceras, ka VDK bija konkrēts uzdevums kontrolēt šādu vidi, un to tad viņi to arī centās kontrolēt,” komentējot čekas interesi par latviešu inteliģences aprindām, norāda vēsturnieks un Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA). Daudzi nonākuši VDK varā vēl studiju gados, taču netrūkst arī tādu, kas savervēti jau kā sabiedrībā labi zināmas personības. Piemēram, labvakarietis Ojārs Rubenis kartotēkā nonācis 1988. gada maijā jau kā TV darbinieks.
Vietne “kgb.arhivi.lv” sniedz visai detalizētu informāciju par lietām, kas izlobāmas no kartītēs redzamajiem šifriem un atzīmēm. Taču ne par visu. Vairākām ir sarkans zīmogs “Iz drugih organov” (“No citiem orgāniem”). Tāds, piemēram, ir Gatim Kokinam “Valdim” un Robertam Gobziņam “Lunim” (savervēts 1983. gadā kā students).
Jansons skaidro, ka šādas atzīmes pauž, ka konkrētā persona visdrīzāk tikusi savervēta vēl dienesta laikā padomju armijā, kad vispirms ieskaitīta “īpašajā daļā” (“osobij otdel”), bet tad nodota VDK rīcībā. Taču nav arī izslēgts, ka attiecīgais aģents ticis pārvervēts no milicijas vai armijas izlūkdienesta GRU. VDK aģentu kartotēkas saturs un tajā iekļuvušās personas nav izstāstāmas vienā publikācijā. Skaidrs, ka katram, kurš vēlas apmierināt savu ziņkārību, tā jāapmeklē pašam. Jo tā ir informācija, kas, pat samērā pavirši pārskatot, rada daudz pārdomu.
