Latvija nevar? Kā sanācis, ka Ukrainas nodrošināšanā ar droniem vadības grožus pārtvērusi Lielbritānija? 152
“Dronu koalīcija 2024.gada 17. septembrī paziņojusi par otro koalīcijas rīkotā iepirkuma konkursa izsludināšanu, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta moderno taktisko dronu testēšanai un iegādei,” tāda optimistiska ziņa rodama Aizsardzības ministrijas interneta vietnē Sargs.lv. Taču pirms ejam tālāk, vērts paraudzīties, kā Latvijai ar bezpilota gaisa kuģiem veicies līdz šim un kā tā sanācis, ka Ukrainas nodrošināšanā ar droniem vadības grožus pārtvērusi Lielbritānija.
Par ieceri veidot dronu koalīciju aizsardzības ministrs Andris Sprūds pēc vizītes Ukrainā 2023.gada nogalē paziņoja “X”. Divus mēnešus vēlāk viņš vietnē “X” paziņoja par vēl kādu jaunumu – dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam pievienojas arī Apvienotā Karaliste un, “kopīgi vadot Latvijas iniciēto dronu koalīciju, iesim uz mērķi Ukrainai piegādāt vienu miljonu dronu.”
Par dronu koalīcijas ideju Andrim Sprūdam jāsaka paldies, jo uz šo brīdi tajā ietilpst jau 16 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija. Miljons dronu gan nav, un saskaņā ar Aizsardzības ministrijas publiskoto informāciju zināms, ka Latvija kopš koalīcijas dibināšanas nodrošinājusi 3000 dažāda tipa un veiktspējas kaujas dronu piegādi Ukrainai. Bet gads vēl nav beidzies, turklāt miljons dronu piegāde minēta arī 10.jūlija dronu koalīcijas aizsardzības ministru kopīgajā paziņojumā.
Kura valsts tad šajā koalīcijā ieņem līdera pozīcijas – idejas iniciatore Latvija vai tomēr Lielbritānija?
Vai dronu iepirkuma organizēšanu vajadzēja atdot britiem?
Par labu Lielbritānijai runā tas, ka tieši šīs valsts Aizsardzības ministrija izsludināja dronu iepirkumu konkursu, kurā saņemti 256 piedāvājumi un atlasīti 15 uzņēmumi. Militārais eksperts, kurš lūdza savu vārdu neminēt, jo viņam “šajā sfērā vēl jāstrādā”, gan norāda, ka atdot Lielbritānijai šī iepirkuma rīkošanu īsti pareizi nebija, jo, “ja reiz mēs esam dronu koalīcijas vadītāji, tad mums pašiem arī jāuzņemas atbildība par iepirkuma organizēšanu. Atdodot to Lielbritānijai, mūsu ražotāji faktiski zaudē iespējas uzvarēt šajā iepirkumā. Lai ko arī stāstītu par brīvo tirgu un tamlīdzīgi, katra valsts tomēr rūpējas par saviem ražotājiem, darba vietām un ekonomiku.”
Arī biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks teic, viņa pieredze rāda, ka tamlīdzīgos iepirkumos rīkotāji naudu atdod saviem vietējiem ražotājiem. Salīdzinājumam viņš min Latvijas iekšējā tirgū izsludināto konkursu dronu iepirkumam, kura prasības, drošības pārbaudes ieskaitot, ir tādas, ka ārzemniekiem vienkārši nav paceļamas.
Tomēr ir valstis, kuras gājušas citu ceļu. Kā stāsta Viesturs Silenieks, Dānija pēc dronu koalīcijas izziņošanas, savas valsts labākajam izlūkošanas dronu ražotājam bez kāda konkursa iedeva aptuveni 30 miljonus eiro, lai viņi ražotu dronus un sūtītu uz Ukrainu.
“Te ir līdzīgi – ja briti par savu naudu uztaisa konkursu, tad pamatā viņi visu atdod saviem ražotājiem. Un pareizi dara,” pauž Silenieks.
Latvija tikai nodrošina izmēģinājumu poligonu?
Šā gada aprīlī daudzi Rietumu mediji, arī RBC-Ukraine ziņoja: “Latvijas vadītajai bezpilota lidaparātu koalīcijai jau ir izdevies savākt gandrīz 500 miljonus eiro. Tie tiks iztērēti bezpilota lidaparātu iegādei Ukrainai”. Šīs ziņas pirmavots ir aizsardzības ministra Andra Sprūda platformā “X” paustais.
Diemžēl sīkākas informācijas par to, cik daudz un kādi droni par šo summu iegādāti, kas bijis ražotājs un konkrēti kad tie nogādāti Ukrainai, trūkst. Toties ir zināms, ka koalīcijas kopējā fondā jūlija sākumā sešas valstis – Lielbritānija, Nīderlande, Latvija, Jaunzēlande, Jaunzēlande un Zviedrija apsolījušas ieguldīt 45 miljonus eiro. Dronu koalīcijas aizsardzības ministru kopīgajā paziņojumā nepārprotami norādīts, ka minētie 45 miljoni tiek ieskaitīti Apvienotās Karalistes vadītās Dronu koalīcijas kopējā fondā. Kāda tādā gadījumā ir Latvijas loma? Saskaņā ar to pašu paziņojumu “Latvija nodrošina dronu izmēģinājumu poligonu, lai rūpniecība un militārie spēki varētu nepārtraukti uzlabot dronu tehnoloģijas.”
No piecpadsmit modeļiem par labiem atzīti divi
Vai un cik lielu finansiālu ieguldījumu Latvija sniegusi Lielbritānijas izsludinātajā iepirkumā dronu koalīcijas vajadzībām? Cik lielu daļu dronu šajā iepirkumā plānots iepirkt no Latvijas ražotājiem? Cik ražotāji no Latvijas ir kvalificējušies dronu iepirkumam Ukrainas atbalstam? Uz šiem jautājumiem Aizsardzības ministrija atbild: “Latvija starptautiskajam Dronu koalīcijas iepirkumam ir rezervējusi piecus miljonus eiro. Uzsveram, ka konkursā visas Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstis piedalās ar vienādiem nosacījumiem, tādējādi iepirkums no Latvijas ražotāja vai kādas citas valsts ražotāja netiek garantēts vai īpaši izcelts. Kopumā testa partijas iepirkumam ir atlasīti 15 dronu modeļi, no kuriem divi ir Latvijas ražotāju modeļi. Ja šos 15 modeļus Ukrainas bruņotie spēki atzīs par piemērotiem, tad tiks organizēts galvenais iepirkums no Ukrainas bruņoto spēku akceptētajiem modeļiem.”
Kā skaidro Viesturs Silenieks, šādu konkursu pirmajā kārtā tiek atlasīti droni, kas spēj izpildīt tehniskās prasības – pamatā tas ir lidošanas attālums un kravnesība. Tos, kuri šīs prasības izpilda, sūta uz Ukrainu, lai testētu elektroniskās karadarbības (EW) apstākļos un tikai tiem, kuri šo testu izturējuši, tiek dota zaļā gaisma ražošanas uzsākšanai. Tātad tas, vai Latvijas dronu industrija pat pēc kvalificēšanās Lielbritānijas dronu iepirkuma konkursa pirmajā kārtā saņems pasūtījumu bezpilotu lidaparātu ražošanai kaut vai Latvijas iemaksāto piecu miljonu eiro apmērā, joprojām ir zem ļoti lielas jautājuma zīmes.
Tikmēr Lielbritānija vēl šā gada martā ziņoja par 325 miljonu mārciņu piešķiršanu 10 tūkstošu modernu bezpilotu lidaparātu ražošanai Ukrainas vajadzībām, no kuriem, kā teikts paziņojumā, “lielākā daļa ir pirmās personas skata (FPV) droni, 1000 vienvirziena uzbrukuma dronu, kas ir pētīti un izstrādāti Apvienotajā Karalistē, kā arī novērošanas un jūras droni.” Savukārt Lietuva plāno līdz gada beigām Ukrainai piegādāt 3000 dronus divu miljonu eiro vērtībā.
Tikmēr, kā ziņo Sargs.lv, izsludināts jauns starptautiskais iepirkumu konkurss dronu koalīcijas ietvaros. Un atkal informācija par pieteikšanos atrodama Apvienotās Karalistes aizsardzības portālā.
Mainīgā situācija un apgrozāmo līdzekļu trūkums
Atbildot uz jautājumu, kādēļ Aizsardzības ministrija pati neīstenoja iepirkumu vietēji ražoto dronu iegādēm, tādējādi arī nodrošinot, ka finansējums tiek ieguldīts mūsu valsts militārās industrijas attīstībā, ĀM norāda gan uz jau minēto 3000 dronu piegādi Ukrainai, gan arī to, ka līdz gada beigām ministrija turpinās iegādāties Latvijā ražotus dronus Ukrainai. “Iegāžu summas tiek sadalītas vairākos iepirkumos, lai uzņēmumiem nodrošinātu iespēju ne tikai pakāpeniski palielināt ražošanas apjomus, bet arī pielāgoties Ukrainas vajadzībām.”
Viesturs Silenieks skaidro, ka Ukrainā tehnoloģiskā situācija, galvenokārt elektroniskās karadarbības ietekmē, mainās ik pēc pāris nedēļām. “Drons, kurš šodien ir labs, dēļ Krievijas pielietotajām pretdronu sistēmām pēc pāris nedēļām jau, iespējams, nespēj darboties. Tad jāmaina dronam radio moduļi. Šī iemesla dēļ būtu neloģiski pasūtīt, lai saražo miljons dronus līdz gada beigām, jo sanāktu tā, ka ar pirmajās nedēļās saražotajiem viss būtu kārtībā, bet pēdējie jau būtu tehnoloģiski novecojuši un tos nāktos pārbūvēt. Tā ir izmesta nauda.”
Viņš gan norāda, ka no uzņēmēja skatu punkta iegāžu sadalīšana vairākos iepirkumos ir neērta, jo tādējādi uzņēmējs nevar palaist nepārtrauktu ražošanu, bet viņam ik pa nedēļām jāmeklē, jāiepērk citādas komponentes un uzreiz mainās drona konfigurācija.
“Salīdzinājumam: ja mašīnai jāuzliek uz pusi lielākas riepas, tad, iespējams, jāpārbūvē visa virsbūve, asis, diski, ātrumkārba, spidometrs utt.,” skaidro Silenieks. Pēc viņa teiktā vēl viena problēma ir tā, ka daļai ražotāju nav pietiekamu līdzekļu, lai sapirktu lielā apjomā drona detaļas. Tādēļ šāda veida iepirkumā viņš saražo konkrētu partiju, sagaida, kad ministrija samaksā, tādējādi iegūst apgrozāmos līdzekļus un tikai tad var nopirkt jaunas detaļas, lai uzsāktu nākamās partijas ražošanu.
Drona izmaksām jābūt lētākām par viena artilērijas lādiņa palaišanu…
Šodien vairs neviens neapšauba dronu nozīmi valstu bruņojumā. Arī Latvijas NBS ilgtermiņa attīstības plānā 2025.-2028.gadā paredzēts 80 miljonus eiro tērēt “dažāda pielietojuma jaunākās paaudzes bezpilota lidaparātu sistēmu ieviešanai NBS bruņojumā.” Cits jautājums, vai ar šādu summu būs pietiekami. Droni tomēr ir ļoti dažādi kā pielietojuma, tā izmaksu ziņā.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas paziņojumu vēl šogad dronu spēju attīstībā tiks investēti 20 miljoni eiro, no kuriem puse aizies infrastruktūrai, bet apmēram 10 miljoni būs pieejami uzņēmējiem dronu iepirkumos. Lūgts komentēt vai 10 miljoni, kas parastam iedzīvotājam šķiet vērā ņemama summa, dronu iepirkumiem ir daudz vai maz, militārais eksperts saka, ka tikai ar vieniem pašiem droniem karot nevar un uz tiem jāskatās kā daļu no kopējās ieroču sistēmas.
“Tas aprēķins, ko ražotāji skatās arī Rietumos, ka drona izmaksām jābūt lētākām, kā palaist vienu artilērijas lādiņu. Tad drons atmaksājas. Protams, ar droniem mest granātas ir psiholoģiski labāk, bet varbūt to naudu ir izdevīgāk ieguldīt netiešā uguns atbalstā. Nevar pieņemt, ka tagad droni atrisinās visu.”
Eksperts arī uzsver – ir jāsaprot, ka Ukrainā situācija ir citāda. “Viņi dara visu, ko var, jo viņi ir bezizejā. Mums tomēr ir laiks sagatavoties. Visam, ko mēs pērkam, jābūt tādam, lai mūsu sabiedrotie apstiprina, ka tas ir drošs. Tam visam jābūt iekšēji integrētam. Piemēram, ja tu palaid novērošanas dronu, tas jāintegrē tajā komandvadības sistēmā, jāspēj noteikt koordinātes un daudz kas cits. Tas ir daudz sarežģītāk.”
Rakstu sagatavoja: Ilona Bērziņa, speciāli LA.LV
