Latvija nevar izolēties. Saruna ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski 15
Pēc otrdien Briselē notikušajiem terora aktiem gan Latvijas Drošības policija (DP), gan Iekšlietu ministrija mierina, ka terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas zems. Tomēr, neskatoties uz to, Rīgā pastiprināta apsardze vietās, kur pulcējas liels skaits cilvēku, – lidostā, dzelzceļa stacijā, autoostā.
Vienlaikus gan no Eiropas, gan vietējiem ekspertiem un politiķiem izskan arī tāds secinājums: “Jāsāk pierast…” Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs preses konferencē otrdien teica: “Diemžēl nav jautājuma par to, vai būs vēl kāds terora akts, bet ir tikai jautājums – kad tas būs.” Notiekošais liecinot par to, ka cīņa pret terorismu būs ilgstoša.
Vai tas nozīmē, ka terorisma apkarošana būtu cīņa ar vējdzirnavām un cilvēkiem jādzīvo pastāvīgās bailēs? “Tas, ko mēs redzam, nevar neraisīt bažas,” sarunā ar “LA” saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. “Mūsdienās tas ir vēl jūtamāk, jo notikumus Briselē varējām vērot tiešsaistē, nevis tikai atstāstos un rakstos. Protams, tas satrauc iedzīvotājus. Mēs esam daļa no Eiropas un daļa no kopējās drošības sistēmas, kas saskaras ar šādiem izaicinājumiem. Un esmu pārliecināts, ka mēs nevaram izolēties no šīs sistēmas. Mums jāstrādā kopā, gan dodot savu ieguldījumu Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, gan saņemot no tās atbalstu. Lai šī sistēma reiz izrautos no šādas asiņainas rutīnas.”
Ko mūsu iekšlietu dienestiem māca Beļģijas traģiskā pieredze, jautāju iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.
– Vai bez papildu policistu norīkošanas dažos punktos tiek veiktas kādas konceptuālas, ilgtermiņa darbības, lai Briseles notikumus mēs nepiedzīvotu Latvijā?
R. Kozlovskis: – Šis darbs notiek nepārtraukti. Vairākus gadus pēc kārtas konceptuāli palielināts finansējums Drošības policijai, kas tieši nodarbojas ar terorisma draudu identificēšanu un novēršanu. Šai ziņā DP cieši sadarbojas ar līdzīgiem ārvalstu dienestiem, ar kuriem notiek regulāra informācijas un situācijas analīzes apmaiņa. Mums nav tādas pieredzes kā tām Eiropas valstīm, kur jau trešajā paaudzē saskaras ar migrantiem, kuri faktiski tagad arī radikalizējas un īsteno šos uzbrukumus. Diemžēl arī mums uz vietas ir fiksēts viens piemērs – bijušais Islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs, kurš šobrīd atrodas Sīrijā un pret kuru ierosināts kriminālprocess. DP jābūt pietiekamai kapacitātei, lai tā spētu monitorēt situāciju, atpazīt radikalizācijas tendences un nepieļautu šāda veida notikumus Latvijā.
Mums jau sen ir izstrādāti plāni rīcībai ekstremālās situācijās gan attiecībā uz ķīlnieku, gan objektu sagrābšanu. Notiek regulāras mācības. Pērn tādas notika Nacionālajā bibliotēkā, un šis process jāturpina. Es teiktu, ka mēs šobrīd esam pietiekami gatavi.
– Gatavi reaģēt uz ekstremālām situācijām. Bet vai gatavi jau preventīvi novērst šādus notikumus?
– Pavisam neilgi pirms šīs sarunas es sazinājos ar DP priekšnieku Normundu Mežvietu un viņš apstiprināja, ka pašlaik nav tādas informācijas, kas liktu paaugstināt terorisma draudu līmeni Latvijai.
Drošības policijas kapacitātes stiprināšana nav panaceja visu draudu novēršanai. Tas ir komplekss risinājums, kas ietver arī Valsts policijas, robežsardzes un citu dienestu stiprināšanu. Par to mums, Iekšlietu ministrijai, vēl būs daudz jācīnās. Tāpat mums kā daļai no Eiropas drošības sistēmas jāstrādā kopā ar pārējo Eiropu. Ir virkne lietu, par ko iekšlietu ministri cīnās. Kaut vai tas pats aviopasažieru datu reģistrs. No jūnija būs jāievieš visu ES pilsoņu dokumentu pārbaude, šķērsojot ārējo ES robežu, gan izbraucot, gan iebraucot. Tas ietvers arī iespēju drošības dienestiem tiešsaistē konstatēt, ja kāda tās redzeslokā nonākusi persona šķērso robežu, un, kas ļoti būtiski, iespējas izsekot viņa pārvietošanos. Beļģijas varas iestādes atzinušas, ka terora akta izraisīšanā aizdomās turētie ir bijuši viņu redzeslokā, bet acīmredzot nav pieticis resursu viņus izsekot.
Šobrīd gaidām, kad beļģu drošības dienesti veiks Briseles notikumu analīzi. Prognozēju, ka visdrīzākajā laikā tiks sasaukta ārkārtas iekšlietu ministru padome. Pēc tam varēsim konkrētāk runāt par iemesliem, kāpēc šie terora akti netika novērsti.
– Mēģinājumi stiprināt drošības pasākumus sabiedrībā tiek uztverti ar aizdomām, jo tas bieži vien notiek uz kādu brīvību vai tiesību rēķina. Krimināllikuma grozījumiem pārmet vārda brīvības ierobežošanu, bet iecerētajam pasažieru datu reģistram – personas datu aizklātības neievērošanu.
– Pasažieru datu reģistrs ir labs piemērs. Par to politiķu vidū tiek spriests jau vairākus gadus, bet diemžēl lietas no sastinguma izkustas tikai tad, kad notikuši kārtējie asiņainie uzbrukumi. Pēc pagājušajā novembrī piedzīvotā uzbrukuma Parīzē jau šķita, ka Eiropas Parlaments apstiprinās šos grozījumus, bet tas joprojām nav noticis, jo aktivizējušies pretinieki, kas uzstāj uz personas datu aizklātību. Es tāpat kā mani kolēģi – citu Eiropas valstu iekšlietu ministri – piekrītu, ka šāds mehānisms ir obligāti nepieciešams. Man nav problēmu nodot savus datus, ja kaut kur lidoju. Gluži otrādi – jutīšos tikai drošāk, zinot, ka lidostā nebūs personas ar apšaubāmiem nolūkiem. Visiem būtu jāsaprot, ka šobrīd mēs dzīvojam pavisam citā situācija nekā pirms trim gadiem. Tā kārtība, kas adekvāti darbojās tolaik, pašreizējai situācijai nav pietiekama.
Par ievainotiem latviešiem ziņu nav
Briseles terora aktu seku novēršanā savas kompetences ietvaros piedalās arī Ārlietu ministrija, apmainoties ar informāciju ar citām ES valstu ministrijām. Vakar, intervijas laikā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vēl nebija informēts par to, vai traģēdijā cietis kāds Latvijas valsts piederīgais: “Esmu redzējis ierakstu sociālajos tīklos par vienu iespējamo cietušo, bet nevaru to komentēt. Mums ir ziņas, ka ievainoto un nogalināto vidū ir arī ārzemnieki, bet šobrīd nevaru droši teikt, vai viņu vidū ir Latvijas pārstāvji, jo slimnīcās atrodas cilvēki tik smagā stāvoklī, ka viņus nav iespējams identificēt.”
Ārlietu ministrija aicina ceļotājus no Latvijas, kuri atrodas vai tuvākajā laikā plāno doties uz Beļģiju, rūpīgi sekot līdzi aktuālajai informācijai Latvijas un Beļģijas plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju Briselē un iespējamiem pārvietošanās ierobežojumiem.
UZZIŅA
TERORISMA DRAUDU LĪMEŅI
Terorisma draudu līmeni, pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikumu, izsludina iekšlietu ministrs. Draudu līmeni var izsludināt visai valsts teritorijai, apdraudētajam valsts reģionam, tautsaimniecības sektoram vai objektam. Noteikti četri terorisma draudu līmeņi:
* zems terorisma draudu līmenis (zils) – izsludina situācijā, ja pastāv vispārēja rakstura terorisma draudi (ikdienas situācija);
* paaugstināts terorisma draudu līmenis (dzeltens) – izsludina situācijā, ja ir pieaugoši terorisma draudi;
* augsts terorisma draudu līmenis (oranžs) – izsludina situācijā, ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam;
* īpaši augsts terorisma draudu līmenis (sarkans) – izsludina situācijā, ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.
