Latvija neizmantos iespēju 25% ES atbalsta novirzīt tiešmaksājumiem 0
Zemkopības ministrija neplāno pārdalīt par labu tiešo maksājumu palielināšanai Briseles akceptētos 25% no nākamajā plānošanas periodā lauku attīstībai kopumā atvēlētajiem līdzekļiem – apmēram 2,7 miljardiem eiro. Pretējā gadījumā atbalstu varētu garantēti saņemt arī lauksaimniecības produkciju neražojošie lauksaimnieki.
“Nē, mēs neizmantosim 25% no lauku attīstībai piešķirtā finansējuma, lai paaugstinātu tiešmaksājumus,” biznesa portālam “Nozare.lv” atzina ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece.
Arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja sacīja, ka Latvijai nav jāizmanto iespēja atvēlēt tiešmaksājumiem vēl 25% no jaunā perioda finansējuma.
“Latvija šo iespēju neizmantos. Latvija jau tagad ir pieņēmusi lēmumu 5,17% pārdalīt no tiešmaksājumiem uz lauku attīstības programmām. Iemesls šāda lēmuma pieņemšanai bija tas, ka ar lauku attīstības plāna starpniecību ir vairāk iespējas šos maksājumus mērķtiecīgi novirzīt zemnieku konkurētspējas saglabāšanai, jo no tiešmaksājumiem atbalsts ne vienmēr nonāk pie patiešām ražojošiem zemniekiem,” sacīja Dzelzkalēja.
Tāpat ZM pārstāve norādīja, ka iepriekšējā plānošanas periodā laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam Latvijai bija pieejami 1,79 miljardi eiro, līdz ar to plānotais atbalsta pieaugums būšot 50%, nevis 58%, kā to iepriekš norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V).
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro.
Politiķi sarunās par kopējās lauksaimniecības politikas reformu Briselē vienojušies par vairākām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības (EP) komitejas deputātiem 30.septembrī balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.
Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja EP Informācijas biroja pārstāve Marta Rībele, vakarnakt panākto vienošanos apstiprinās EP Lauksaimniecības komiteja, pēc tam sarunu rezultāti vēl jāapstiprina arī EP balsojumā, kas varētu notikt novembrī.
“Patlaban vēl precīzi līdz santīmam nav iespējams aprēķināt, cik daudz līdzekļu no ES lauksaimniecības budžeta nākamajos septiņos gados ienāks Latvijā. Esošā informācija ļauj paredzēt, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemsim apmēram 2,7 miljardus eiro. Panākta vienošanās, ka Latvija un citas valstis, kurām ir zemākie tiešie maksājumi, varēs pārdalīt 25% no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai paaugstinātu tiešos maksājumus. Arī tas dod iespēju padarīt mūsu zemniekus konkurētspējīgākus,” apgalvo Latvijas pārstāve EP Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete.
Kā ziņots, Latvijas lauksaimnieku intereses saistībā ar tiešmaksājumiem, kā arī citām nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības nozares problēmām tiek aktīvi lobētas Briselē gan no valsts, gan no lauksaimnieku nevalstisko organizāciju puses.
Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā – 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā – 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā – 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā – 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā – 196 eiro (137,7 latus).
