Lai ir kārtība valstī. 27
Startējot ar izolētu ideju par tautas vēlētu prezidentu, ikvienam tā šķitīs simpātiska. Bet uz ko tā ved? Uz virzību autoritārisma virzienā.
Tad visa Eiropa, kur tauta vēlē prezidentu, ir zem autoritārisma papēža.
Latvija saskaņā ar Satversmi ir neatkarīga, demokrātiska – parlamentāra! – republika. Konstitūcijā varu balanss ir rūpīgi līdzsvarots. Pieņemsim, tautai dod tiesības ievēlēt valsts pirmo personu. Sākas dārga priekšvēlēšanu kampaņa. Viens sola būt aktīvāks ārzemju vizītēs, godam pārstāvēt Latviju. Otrs, ka atgriezīs parlamentā visus šaubīgos likumprojektus. Cits biežāk sasauks MK sēdes, iedvesmos ministrus. Sabiedrība sagaida, ka prezidents izvedīs valsti caur reformām, novedīs pie taustāmiem, reāliem rezultātiem. Bet! Esošajā Satversmes rāmī prezidenta funkcijas to neparedz! Ievēlētais atzīsies – man trūkst pilnvaru īstenot to, ko no manis prasāt. Te nonāksim pie konstitucionālās iekārtas maiņas. Kamēr man būs dāvāta uzticība kā tautas pārstāvim Saeimā, sargāšu parlamentāras republikas konstitucionālo modeli. Pagrieziens uz autoritāru pusi Latviju var pārvērst līdz nepazīšanai, un tas ir bīstami.
Tas, ka prezidenta ievēlēšana notiek kā partiju darījuma, amatu tirgus rezultāts, it nemaz nav bīstami.
Modelis nav pie vainas, bet politiskais tirgus. Sabiedrība grib, lai augstākajā amatā nokļūst novērtēti cilvēki, pazīstami ar profesionālo bagāžu, politisko pieredzi, bet līdz šim Saeima izvēlējusies mazāk pazīstamus, ar politiku nesaistītus kandidātus (izņemot Vējoni). Tālākā darbībā prezidenti – kā nu kurš – attaisnojuši cerības. Acīmredzot partijām savlaicīgi jādomā par sagatavotu amata kandidātu virzīšanu, kuri bauda tautas uzticību, nevis parādās pēdējā brīdī. Ir pienācis laiks atkal virzīt ideju par prezidenta ievēlēšanu ar atklātu balsojumu Saeimā.
Tas jums ideālais modelis, bet lietas jau neiet šajās sliedēs!
Pretējā gadījumā – runājam par Satversmes revidēšanu un varas funkciju pārdali. Kas ir galamērķis?
Lai ir kāds, kas jums uzprasa – kāpēc Saeima neiet, kāpēc valdība tik neefektīva, kāpēc partijas nekārto politiku tīrām rokām!
Kas prezidentam pašreiz traucē izsaukt premjeru, pašam ierasties MK sēdē, uzsist dūri galdā – mums ir slikti rezultāti, kas un kāpēc bremzē reformas, ko lemsiet un darīsiet!
Jā, tas ir sarunas vērts objekts.
Prezidenta amatam atvēlētais laukums patiesībā ir tik liels, cik attiecīgais amata ieņēmējs to vēlas piepildīt. Ir rāmji, kas viņu limitē, bet, ja prezidents grib ietekmēt valsts un sabiedrisko dienaskārtību – noteikt toni, aizstāvēt vērtības, panākt virzību noteiktos jautājumos –, nekas nesien rokas to darīt! Prezidents var būt arbitrs konfliktsituācijās, dzirkstele, kas piešķiļ uguni procesiem.
Tad jau Vējoņa kungs nebūtu uzrunājis Saeimu par amata statusu un pilnvaru maiņu. Laikam kā Saeimas vēlēts viņš kaut ko nevar šķilt. Vai – pauda tautas gribu.
Vējonis visai aktīvi izmanto amata pilnvaras. Es palieku pie tā, ka šībrīža prezidenta pozīcija dod pietiekamas iespējas ietekmēt dienaskārtību – ja pats vēlas.
Vai domājat, ka cienījamā Solvita Āboltiņa startēs nākamajās vēlēšanās?
Domāju, ka Solvitai Āboltiņai būs jāizvērtē situācija un jāpieņem nopietni lēmumi. Veidojot nākamo vēlēšanu sarakstu, “Vienotības” pamatprincipiem jābūt – līdz šim paveiktais, ideju piedāvājums, sabiedrības uzticība, jo likmes 2018. gada vēlēšanās mūsu valsts nākotnei un virzienam ir ļoti augstas. Latvija nedrīkst virzīties pēc “Rīdzenes plāna”.
