Latvija nedrīkst virzīties pēc “Rīdzenes plāna”. Saruna ar Edvardu Smiltēnu 27
“Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas deputāts, “Vienotības” partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Kas “Vienotību” satrauc, lasot “Rīdzenē” noklausītās sarunas ar Šlesera, Lemberga, citu politiķu piedalīšanos?
E. Smiltēns: Valsts nozagšanas pazīmes, varas sagrābšanas metodes, mediju pakļaušana, paralēlā realitāte attiecībā uz koalīciju un laika periodu, kad Valdis Dombrovskis un “Vienotība” bija uzņēmusies Latvijas glābšanu no krīzes un valsts vadīšanu. Kad paralēli valdībai Latvijas valsts likteni lēma viesnīcas numuriņā. Sarunas atklāj, ka Valda Dombrovska darbības laikā pieņemti daudzi pareizi lēmumi, vismaz mēs neesam gājuši oligarhu pavadā. “Rīdzenes” runātāji pat mēģina organizēt asu pretdarbību valdībai, “Vienotībai” – un tas apstākļos, kad valsts ir bankrota priekšvakarā un Dombrovskis cenšas izvilkt to ārā no neprāta, kur noveduši iepriekšējie vadītāji no “gāzi grīdā” perioda. Vīri sēž 50 soļus no valdības ēkas viesnīcas numuriņā un kaļ plānus, kā procesus torpedēt, noraut.
Kas satrauc – nr. 1 ir jautājums par mediju brīvību. Cik lielā mērā oligarhi spējuši ietekmēt medijus, vai tas notiek joprojām? Preses brīvība ir demokrātiskas valsts pamatakmens. Ja tas nefunkcionē, tad kļūst par apdraudējumu demokrātiskai iekārtai un pat nacionālajai drošībai.
Otrs satraucošais moments, kā oligarhi ietekmējuši lēmumu pieņemšanu. Ir redzams, ka sarunas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes. Dīvaini, ka tās paliek instanču neievērotas un oligarhu lieta izbeigta.
Iesaistītās personas un arī tiesībsargājošās iestādes publicētos tekstus sauc, kā nu kurš. Par falsifikācijām, par izdaiļojumiem, runā par autentiskuma pārbaudi. Un politiķi taču varot salikt galvas kopā, apspriesties. Kā Urbanovičs teica – notika runāšana runāšanas pēc.
Bet Jānis Urbanovičs taču atvainojās Aijai Barčai. Atvainojās par teikto sarunās, kuras nav nekad notikušas? Sarunās apsprieda, piemēram, ka Maskavā esot nolemts nākamais premjers – Inguna Sudraba un “Saskaņa” valdībā. Un klātesošie neizklausās pārsteigti, ka Kremlis regulēs, kas vadīs Latvijas valsti. Tāpēc sarunu autentiskums ir pirmais, kas jānoskaidro. Spēcīgai prokuratūrai un spēcīgam KNAB slēdzienu, cik teksti ir atbilstoši, vajadzētu dot 24 stundu laikā. Daļu sabiedrības uztrauc necenzēto izteikumu pārbagātība, bet politiķu ievērībai svarīgākais ir tieši runātā saturs un kā tas ietekmējis Latvijas likteni. Manuprāt, Saeimas vairākumam vajadzētu parādīt kopējo ieinteresētību par šo tematu. Bet neizslēdzu, ka Saeimā var noformēties cits vairākums, kas ieinteresēts jautājumu izmeklēšanu padarīt par farsu.
Uzsvērāt, ka mediju brīvība ir nacionālās drošības jautājums. Izvilkumi no Šlesera organizētām sarunām, bijušo “Dienas” redaktoru atklāsmes jau pirms gadiem norādīja, kas ir patiesie laikrakstu īpašnieki un “gaisa” noteicēji. Žurnālistu vidē tas bija “noslēpums” tikai zaļam gurķim. Jūs aizrādāt tiesībsargājošiem dienestiem par strauju nerīkošanos, bet Saeima, kas vēl Zatlera laikā dzīrās izdot likumus, kas noteiktu, ka patiesā labuma guvējiem mediju biznesā jātiek atklātiem skaidri un nepārprotami, to izdarījusi acīmredzami deklaratīvi. Tamdēļ bijusi bēdīgi slavenā “Dienas” īpašnieku Roulendu sāga un citas fikcijas. Deputāti gadiem nav reaģējuši, ka tas jāsakārto.
“Vienotība” vienmēr ir bijusi par atklātību attiecībā uz mediju īpašniekiem. Ingrīda Circene par to cīnījās. Viņa vadīja Saeimas komisiju, kurā virzīja šādu likumprojektu. Tika izcīnīti uzlabojumi regulējumā, taču tie nebija pietiekami. Beidzot princips par mediju īpašnieku atklāšanu ir iekļauts valdības apstiprinātajās mediju pamatnostādnēs. Uzlabojumi būs.
Pareizi, informācijas bizness nav kartupeļu pārdošanas bizness. Politiķi ļoti vēlu attapās, ka arī Latvijā raidošie TV komerckanāli var tikt pārdoti jebkuram, kurš vien ir maksātspējīgs un vēlas tos iegādāties.
Informatīvā vide ļoti izplešas. Ja tādas lielvalstis kā ASV vai Francija nejūtas pasargātas no citas valsts mēģinājumiem iejaukties vēlēšanu procesā, informatīvās telpas piesārņošanā ar viltus ziņām, tad Latvijai vēl jo vairāk jāgādā par pretdarbības soļiem, ieskaitot likumisko regulējumu.
Zināt, ko mūsu lasītāji saka par oligarhu sarunām? Saskata valsts nozagšanas mēģinājumu, bet visvairāk ir vīlušies par “neveiklu klusumu” no partiju, arī tiesībsargājošo iestāžu puses.
“Vienotība” paudusi asu pozīciju. Esam arī piedāvājuši veidot Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Sabiedrībai ir tiesības uzzināt atbildes uz daudziem jautājumiem šīs lietas kontekstā. Bet, ņemot vērā, ka oligarhu lietas izmeklēšana satur operatīvu materiālu, klasificētu informāciju, tas zināmā mērā sasien politiķiem rokas, jo vislielāko aktīvo rīcību var veikt izmeklējošās iestādes.
Līdz pat tam, lai savu vārdu teiktu ģenerālprokurors, kuru ievēlēja arī ar “Vienotības” balsīm.
Tobrīd nebija pamata kandidātu noraidīt. Tagad ģenerālprokurora darbs būtu… vērtējams. Kontekstā ar citu atbildīgo amatpersonu darbībām.
Vērtējams arī politiķu darbs, un vienīgais, kurš līdz šim paudis pilsonisku nostāju, ir deputāts Ilmārs Latkovskis, kurš izstājās no Nacionālās apvienības frakcijas un aicinājis veidot tīrāku politiku. Laikam esam atpakaļ pie situācijas pirms Saeimas atlaišanas, ka naudai ir noteicošā loma politikā.
Tā ir viena no sadaļām, “Vienotībai” meklējot atbildi, kāpēc “Vienotībai” jāpaliek Latvijas politikā. Pēdējā laikā Saeimā sprieda par sabiedrībai grūtāk izprotamiem likumprojektiem, bet pamanāmākais skāra maksātnespējas administratoru lietas…
… kur arī “Vienotību” minēja kā vienas grupas interešu apkalpotāju.
Līdzīgi mēģina degradēt “Rīdzenes” sarunu nozīmi. Novērš uzmanību citā virzienā. Stāstā par konkrētajiem maksātnespējas administratoriem deputāts Imants Parādnieks pat nenoliedza, ka kopā spēlējot kārtis un konsultējoties par iesniedzamiem priekšlikumiem. Varbūt simboliski, ka neilgi pēc tam, kad likumu ar “Saskaņas” palīdzību izdzen caur Saeimu, virkne administratoru tiek arestēti. Jā, tā ir naudas ietekme uz politiku. Tā ir politikas pirkšana. Uzskatu, ka cīnīties pret šādām lietām ir viena no “Vienotības” misijas sastāvdaļām.
