Latvijā nedejo zvaigznes vien 1
Viens no pirmajiem notikumiem Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos būs koncerts “Vēl simts gadu dejai”, kura idejas autore ir horeogrāfe Gunta Skuja.
Gunta Skuja dzimusi Saldū, dejojusi kopš bērnības, mācoties Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā, kļuvusi par vienu no leģendārā Latvijas Universitātes tautas deju kolektīva “Dancis” vadītāja Alfrēda Spuras mīļākajām audzēknēm, pēc Latvijas Konservatorijas absolvēšanas – par Latvijas Lauksaimniecības universitātes tautas deju ansambļa “Kalve” un vidējās paaudzes deju kolektīva “Mārupieši” vadītāju, bijusi četru Deju svētku virsvadītāja, tomēr konkursā uz Deju svētku koncerta izveidi piedalījusies pirmo reizi. Un veiksmīgi – sešu koncepciju konkurencē žūrija par labāko atzina tieši Guntas Skujas, režisores Ināras Sluckas un scenogrāfa Aigara Ozoliņa piedāvājumu.
– Koriem vasara bijusi karsta – izskanējuši četri Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta modelēšanas koncerti. Kas šobrīd notiek deju nozarē?
G. Skuja: – Process no koncerta radošās grupas paziņošanas septembrī līdz jūnijam, kad apstiprināja programmu, bijis diezgan garš – tajā savus viedokļus varēja izteikt labāko deju ansambļu vadītāji, deju apriņķu virsvadītāji, un, visus ieteikumus saliekot kopā, deju piedāvājums mainījās. Esmu koncerta mākslinieciskā vadītāja, mans uzdevums izveidot kopīgu programmu, sadarboties ar virsvadītājiem, taču vairs nevar teikt, ka tā ir tikai manis veidota programma. No koncepcijā piedāvātajām dejām palikusi tikai aptuveni trešā daļa, – man gan prieks, ka par horeogrāfiem, kuriem jābūt pārstāvētiem koncertā, esam bijuši vienisprātis. Es ļoti ceru, ka koncerts būs jauks un uzrunās vairāku paaudžu dejotājus un skatītājus.
– Cik horeogrāfu tad īsti būs pārstāvēti koncertā, un cik kolektīvu tajā piedalīsies?
– Būs 17 autoru 30 dejas, tās vadīs 13 virsvadītāji, kurus tikko apstiprināja Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome. Pati būšu virsvadītāja Alfrēda Spuras dejai, jo esmu vienīgā no pašreizējiem virsvadītājiem, kura pie viņa dejojusi, un tieši viņš ietekmējis manu horeogrāfes rokrakstu. Sākotnēji tika domāts, ka koncertā piedalīsies tikai labākie A un D grupas, proti, jauniešu un vidējās paaudzes, ansambļi. Tomēr manā koncepcijā – prieks, ka man to izdevās pamatot un aizstāvēt, – Latvijā nedejo zvaigznes vien, bet visi – bērni un sirmgalvji, arī dažādas kvalitātes jauniešu un vidējās paaudzes deju grupas. Tādēļ koncertā, kaut vai ar vienu vai divām dejām, piedalīsies visu grupu dejotāji. Pēc pagājušā gada skates šo programmu gatavot izvirzīti 209 ansambļi, taču pilnīgi skaidrs, ka konkurss uz koncertu “Arēnā Rīga” būs liels.
– Ja salīdzinām uzvedumu “Māras zeme” un koncertu “Vēl simts gadu dejai”…
– … tad galvenā atšķirība ir tā, ka šis ir koncerts, proti, tās ir atsevišķas dejas, kas sakārtotas programmā, kuru papildina informācija videomateriāla formātā par Latvijā nozīmīgiem, populāriem horeogrāfiem. Ināras Sluckas redzējums ir tāds, ka sniedzam nevis sausus faktus par autoru, bet gan parādām, kas bijušas katra autora stiprākās puses, viņa deju saistību ar laikmetu, kurā viņš dzīvoja, kāpēc un kā horeogrāfs radījis konkrēto deju. Savukārt deju laikā, tā kā esam ļoti cieši saistīti ar dabu, uz četriem lielajiem ekrāniem tiks projicēti dejas raksti un dabas skati, kas faktiski veido dejas rakstus.
UZZIŅA
Koncertā “Vēl simts gadu dejai” pārstāvētie horeogrāfi: Uldis Žagata, Alfrēds Spura, Helēna Tangijeva-Birzniece, Gunta Skuja, Jānis Ērglis, Ilze Mažāne, Uldis Šteins, Imants Magone, Harijs Sūna, Ilmārs Dreļs, Jānis Purviņš, Agris Daņiļēvičs, Aija Baumane, Arta Melnalksne, Taiga Ludborža, Vilis Ozols un Vilnis Birnbaums.
Visvairāk – pa četrām – programmā iekļautas Ulda Žagatas un Jāņa Ērgļa radītās horeogrāfijas.
